4. pants

Pieaicinātā persona - Saeimas Budžeta un finanšu

(nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš -

tiesas sēdē norādīja, ka 2008. gada nogalē Ministru kabinetam

nācās pieņemt tā saucamo krīzes budžetu 2009. gadam, kā arī lūgt

Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas palīdzību 7,5

miljonu eiro apmērā. Toreiz prognoze esot bijusi tāda, ka

iekšzemes kopprodukts 2009. gadā kritīsies par 12 procentiem, bet

dažus mēnešus vēlāk esot prognozēts jau 18 procentu kritums. Līdz

ar to vajadzējis veikt 500 miljonu latu konsolidāciju,

respektīvi, vajadzējis palielināt ieņēmumus vai samazināt

izdevumus.

Pieņemot budžetu, esot prognozēts, ka ieņēmumi 2009. gadā būs

apmēram 5,3 miljardi latu, taču faktiski ieņemti tikai 3,9

miljardi latu. Starpība starp prognozi un realitāti 2009. gada

beigās esot bijusi 1,4 miljardi latu jeb 26 procenti. Izskatāmā

lieta esot daļa no šīs vispārējās ekonomiskās situācijas.

2010. gada pirmajos trīs mēnešos vidējā darba samaksa esot

bijusi 431 lats - par 26,3 procentiem mazāka nekā 2008. gadā. Tas

gandrīz precīzi atbilstot samazinājumam, kas ietverts

apstrīdētajās normās.

Tiesneša amatalga šobrīd esot 808 lati. Tikai desmitajai daļai

sabiedriskā sektorā strādājošo atalgojums pārsniedzot 800 latus,

tāpēc tiesnešu atalgojums esot uzskatāms par atbilstošu. Tas esot

samērīgs ar tiesneša amatam izvirzītajām prasībām, kā arī ar

tiesneša profesionalitāti un stāvokli sabiedrībā.

Izskatot apstrīdētās normas Budžeta un finanšu (nodokļu)

komisijas sēdēs, neviens tiesu varas pārstāvis neesot uzklausīts,

bet G. Bērziņš paskaidroja, ka attiecīgajā komisijā neesot

iedibināta tāda prakse, ka ieinteresētās personas tiktu

uzaicinātas paust savu viedokli. Taču gan 2009. gada jūnijā, gan

novembrī komisija bijusi informēta par to, ka tiesnešu algu

jautājums ar tiesnešiem ir diskutēts. Piemēram, 2009.gada nogalē

vairākās Ministru kabineta sēdēs, piedaloties arī tiesu varas

pārstāvjiem, esot apspriests jautājums par tiesnešu darba

samaksu.