Par likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 7.punkta otrā teikuma un 20.punkta otrā teikuma (2009.gada 16.jūnija redakcijā), un 20.punkta trešā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107.pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Saeimas Juridiskās

komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu

priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa - tiesas sēdē

norādīja, ka apstrīdētās normas tika pieņemtas, lai konsolidētu

2010. gada budžetu, pasargājot valsti no bankrota. To mērķis

neesot bijusi vēršanās pret tiesnešiem. Pieņemot grozījumus, esot

izvērtēta to atbilstība Satversmei. Ekonomiskās krīzes situācijā

šādi atalgojuma samazinājumi esot attaisnojami. Finanšu stāvoklis

valstī esot krasi pasliktinājies, un izveidojusies situācija

bijusi daudz sliktāka par to, kāda bijusi 2008. gada nogalē, kad

tika iesaldētas tiesnešu algas.

S. Āboltiņa nepiekrita tam, ka pirms apstrīdēto normu

pieņemšanas neesot nodrošināta tiesnešu viedokļa uzklausīšana.

Gan Juridiskajā komisijā, gan Tiesu iekārtas likuma apakškomisijā

notiekot dialogs ar tiesnešiem. Strādājot pie likumprojekta

"Tiesu iekārtas likums" un sagatavojot grozījumus likumā "Par

tiesu varu", regulāri tiekot uzklausīti tiesneši. Tiesnešu

viedokļi daudzos jautājumos neesot vienprātīgi. Tāpat tiesnešu

biedrības katrā konkrētajā gadījumā atrodot iespēju komisijā

paust savu viedokli.

S. Āboltiņa norādīja, ka 2009. gada aprīlī Tiesnešu konferencē

tika apspriests jautājums par tiesnešu atalgojuma samazinājumu un

tiesneši tika aicināti izveidot darba grupu, kas piedalītos

attiecīgo likuma grozījumu izstrādāšanā. Tiesneši šādu grupu

neesot izveidojuši, norādot, ka dialogs notiek pietiekamā apjomā.

Tāpat ar visu tiesu priekšsēdētājiem esot ticies un atalgojuma

jautājumu apspriedis arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Turklāt Ministru kabineta sēdē, kurā apspriesti attiecīgie

grozījumi, esot piedalījies Augstākās tiesas priekšsēdētāja

vietnieks senators Pāvels Gruziņš, kurš paudis atbalstu

atalgojuma samazinājumam, bet tiesnešu atalgojuma sistēmas

saglabāšanai likuma "Par tiesu varu" ietvaros.

Tiesneši esot arī to valsts amatpersonu skaitā, kurām

saglabātas sociālās garantijas. Tiesneša amats esot pietiekami

atalgots, to apliecinot arī fakts, ka konkursos uz vienu tiesneša

vietu piesakoties vairāki pretendenti.

Atskatoties uz tiesnešu atalgojuma sistēmu, kas tika

iestrādāta likumā "Par tiesu varu", S. Āboltiņa norādīja, ka līdz

2003. gadam tiesnešu atalgojums nebija atbilstošs.