Par likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 7.punkta otrā teikuma un 20.punkta otrā teikuma (2009.gada 16.jūnija redakcijā), un 20.punkta trešā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107.pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātās personas - Latvijas Republikas tiesībsarga

biroja - pārstāve juriskonsulte Santa Tivanenkova norādīja,

ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1., 83. un 107.

pantam.

S. Tivanenkova uzsvēra, ka Satversmes 107. pants vērtējams

kopsakarā ar ANO Starptautisko paktu par ekonomiskajām,

sociālajām un kultūras tiesībām. Minētā pakta normas prasot, lai

tā dalībvalstis atzītu, ka ikvienam ir tiesības uz darbu un tā

aizsardzību, lai ikvienam būtu iespēja pelnīt sev iztiku ar

darbu, ko viņš brīvi izvēlas vai pieņem.

Satversmes 107. pantā ietverto jēdzienu "veiktajam darbam

atbilstoša samaksa" varot traktēt tādējādi, ka tiesneša

atalgojumam jāatbilst tiesneša kvalifikācijai un tiesnešiem

izvirzītajām prasībām, proti, izglītībai, darba pieredzei,

nevainojamai reputācijai, un šis darbs esot jāatlīdzina

atbilstoši tam uzliktajam slogam un nepieciešamajai

kvalifikācijai.

Pieņemot grozījumus likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu

7. un 20. punktā, likumdevēja leģitīmais mērķis esot bijusi

valsts labklājības aizsardzība un ekonomiskās stabilitātes

saglabāšana, un attiecīgais ierobežojums esot pieņemts uz likuma

pamata saistībā ar neatliekamu sabiedrisku vajadzību.

S. Tivanenkova norādīja, ka tiesu vara, lai arī būdama

neatkarīga, tomēr funkcionē neatrauti no tās finansējuma avota.

Valsts budžets un valsts ekonomiskās lejupslīdes apstākļi varot

ietekmēt tiesnešu atalgojumu.

2002. gadā, kad tika pieņemta Koncepcija, valdība neesot

varējusi paredzēt, ka 2008. gadā globālās ekonomiskās krīzes

ietekmē valsts ekonomiskais stāvoklis pasliktināsies tik lielā

mērā, ka būs nepieciešams samazināt atalgojumu visiem no valsts

budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem. Tādēļ krīzes apstākļos

Koncepcijas darbības apturēšana esot bijis loģisks pasākums, kurā

nevarot saskatīt tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Labums,

ko no šā pasākuma gūst sabiedrība, noteikti esot lielāks nekā

ierobežojums, kas uzlikts tiesnešiem.

Tiesnešu atalgojums neesot atzīstams par netaisnīgu. Saskaņā

ar Eiropas Sociālās hartas noteikumiem atalgojumā tiekot

ietvertas arī prēmijas un citi labumi, tostarp sociālās

garantijas. Likumā "Par tiesu varu" tiesnešiem paredzētas

vairākas sociālās garantijas: piecu nedēļu atvaļinājums un

papildu atvaļinājuma piešķiršana pēc pieciem tiesneša amatā

nostrādātiem gadiem, iespēja saņemt dzīvības un veselības

apdrošināšanu. Tādējādi apstrīdētās normas atbilstot Satversmes

1. un 107. pantam.

Savukārt atbilstība Satversmes 83. pantam esot jāvērtē

kopsakarā ar ANO apstiprinātajiem Tiesu varas neatkarības

pamatprincipiem. Šajā dokumentā neesot atsauces uz darba

atalgojumu kā tiesu varas neatkarības pamatu. Līdz ar to valstij

vajagot censties nodrošināt tiesnešiem pienācīgu atalgojumu, taču

to nevarētu saistīt ar tiesneša taisnīguma izpratni un

neatkarības garantēšanu. Spēkā esošais atalgojums esot atbilstošs

un neietekmējot tiesnešu neatkarību, tāpēc atbilstot arī

Satversmes 83. pantam.

Secinājumu

daļa

I