7. pants

Pieaicinātās personas - Finanšu ministrijas - pārstāvis

Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors

Mārtiņš Brencis raksturoja finanšu situāciju valstī. 2009.

gada budžetu nācies finansēt no aizdevuma, tāpēc valstī veikti

krasi fiskālās disciplīnas pasākumi.

Atalgojuma samazinājums esot skāris plašu sabiedrības daļu:

darba samaksa par 25 procentiem samazināta visai valsts

pārvaldei, bet ministriju centrālajos aparātos - par 33

procentiem. Arī vidējā darba alga (martā - 440 latu) esot par 25

procentiem mazāka nekā 2008. gada nogalē. Samazinājums skāris arī

tiesnešus, jo valsts budžetā būtiski samazināts Tieslietu

ministrijas finansējums. Faktiskais samazinājums rajona tiesas

tiesnesim esot 28 procenti, apgabaltiesas tiesnesim - 20 procenti

un zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim - 32 procenti. Savukārt Saeimas

deputātu atalgojums 2009. gada 1. martā samazināts par 15

procentiem un joprojām esot iesaldēts. Ministru kabineta locekļu

atalgojums kopš 2009. gada 1. jūlija arī esot samazināts par 20

procentiem un joprojām iesaldēts.

Izstrādājot vienoto atalgojuma sistēmu, kurā bijis paredzēts

iekļaut arī tiesu varas darbiniekus, par augstāko atalgojumu esot

izraudzīts Ministru prezidenta atalgojums. Taču tiesu varas

pārstāvji neesot atbalstījuši šādu risinājumu, uzstājot uz jau

pastāvošās tiesnešu atlīdzības sistēmas saglabāšanu likuma "Par

tiesu varu" ietvaros. Pieņemot apstrīdētās normas, esot

respektēts tiesu varas pārstāvju viedoklis, tomēr viņu atalgojums

esot ierobežots ar Ministru prezidenta atalgojuma lielumu. Tādā

veidā tiesnešu atalgojums esot pielīdzināts valsts pārvaldes

darbinieku atalgojumam.

Savukārt Finanšu ministrijas pārstāve Vadības un

metodoloģijas departamenta Sabiedriskajā sektorā nodarbināto

atlīdzības politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa tiesas sēdē,

aplūkojot vienotā atalgojuma sistēmas tapšanas procesu, uzsvēra,

ka jāņem vērā arī vēsturiskie aspekti. Valsts pārvaldē kopš 1998.

gada pēc būtības neesot veiktas nekādas reformas darba samaksas

jomā. Atalgojums esot pieaudzis uz minimālās algas pieauguma un

iestāžu budžeta pieauguma rēķina. Rezultātā esot izveidojusies

tāda situācija, ka bijusi ļoti maza atšķirība starp kvalificētiem

darbiniekiem un tādiem darbiniekiem, kuriem nav kvalifikācijas un

kuri veic fizisko darbu. Algu reforma nopietni esot uzsākta 2005.

gadā, kad tika izstrādāts amatu katalogs, un no 2006. gada līdz

2007. gada vidum pilnībā esot ieviesta arī darba samaksas

sistēma. Valsts budžetā 2007. un 2008. gadā bijis paredzēts

finansējums algu paaugstināšanai.