19. pants

Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs

pamatoti paredzējis atšķirīgu UIN aprēķināšanas kārtību, par

kritēriju izmantojot komersanta saimnieciskās darbības

veidu, kas bija pamatdarbības veids arī pirms kontroles

maiņas. Likumdevējs, izvērtējot visus konkrētās tiesību jomas

apstākļus, var noteikt arī tādu tiesisko regulējumu, kas

nenodrošina absolūtu individualizāciju un vienādā mērā ir

attiecināms uz objektīvi salīdzināmiem, kaut arī atšķirīgiem

gadījumiem (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01

16.3. punktu).

Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs, nosakot

diferencētu UIN aprēķināšanas kārtību, būtu pārsniedzis savas

Satversmē noteiktās rīcības brīvības robežas.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

atzīt likuma "Par uzņēmumu

ienākuma nodokli" 14. panta otro un trešo daļu par

atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes

priekšsēdētājs G.Kūtris