6. pants

Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās universitātes

profesors Dr. oec. Kārlis Ketners - norāda,

ka apstrīdētajās normās paredzētais zaudējumu pārnešanas

periods esot sasaistīts ar normatīvajos aktos noteikto pienākumu

uzglabāt grāmatvedības attaisnojuma dokumentus un nodokļu

administrācijas tiesībām pārskatīt nodokļu maksājumu apmēru.

Tiesības pārnest zaudējumus uz nākamo taksācijas periodu varot

uzskatīt par nodokļu maksātājam labvēlīgu regulējumu, jo tas,

neraugoties uz nodokļu periodiskumu, ļaujot īstenot taisnīguma

principu attiecībā uz UIN aprēķinu vairāku taksācijas periodu

garumā. Kā izņēmums no vispārējā aizlieguma pārnest zaudējumus

komercsabiedrības īpašnieku maiņas gadījumā esot paredzēts

komercsabiedrības darbības nepārtrauktības princips. Tādējādi

apstrīdētās normas esot piemērots līdzeklis, lai ierobežotu

izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Apstrīdētās normas esot pieņemtas tādēļ, ka, attīstoties

tautsaimniecībai, radusies nepieciešamība paredzēt nodokļu

atvieglojumus komercsabiedrībām, kuras, mainoties kapitāla daļu

īpašniekam, tomēr saglabā līdzšinējo saimniecisko darbību un

darba vietas.

Analizējot ārvalstu praksi jautājumā par komersantu tiesībām

nākamajos taksācijas periodos ar nodokli apliekamo ienākumu

samazināt par iepriekšējā taksācijas perioda zaudējumiem, arī

varot pārliecināties, ka komercsabiedrības kontroles maiņas

gadījumā iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumu segšana tiek

būtiski ierobežota ar kvantitatīviem vai kvalitatīviem

kritērijiem vai pat vispār aizliegta.