20. pants

Izvērtējot, vai atšķirīgā attieksme ir samērīga,

visupirms jāpārliecinās, vai tā ir piemērota leģitīmā mērķa

sasniegšanai.

Valstij ir pienākums savas saistības sociālo tiesību jomā

samērot ar savām ekonomiskajām iespējām. Pretējā gadījumā var

tikt apgrūtināta citu valsts pienākumu izpilde, tajā skaitā citu

sociālo tiesību realizēšana. Valstij ir jānodrošina pensiju

sistēmas ilgtspēja, garantējot, ka tiesības uz sociālo

nodrošinājumu būs īstenojamas arī nākamajās paaudzēs (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr.

2009-08-01 22.3. punktu).

Ja apstrīdētajā normā ietvertie invaliditātes noteikšanas

kritēriji tiek grozīti, tad atsevišķos gadījumos var veidoties

atšķirīga attieksme pret bērna ar invaliditāti vecākiem atkarībā

no bērna dzimšanas laika. Tomēr, priekšlaicīgās pensionēšanās

kārtību saistot ar tiem apstākļiem un invaliditātes noteikšanas

kritērijiem, kuri bija spēkā bērna aprūpes laikā, tiek paredzēts

konkrēts to personu loks, kurām ir tiesības uz sociālajām

garantijām. Tādēļ secināms, ka ar apstrīdēto normu ir iespējams

sabalansēt speciālā budžeta izdevumus un ieņēmumus un līdz ar to

nodrošināt paredzamas pensiju sistēmas pastāvēšanu. Tātad

apstrīdētā norma paredz mehānismu, kas nodrošina speciālā budžeta

izdevumu paredzamību un tādējādi arī pensiju sistēmas ilgtermiņa

stabilitāti.

Līdz ar to likumdevēja lietotie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.