9. pants

Pieaicinātā persona - nodibinājums "Invalīdu un

viņu draugu apvienība "APEIRONS"" (turpmāk -

nodibinājums "Apeirons") - uzskata, ka

apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

un 109. pantam tiktāl, ciktāl tā priekšlaicīgo pensionēšanos

saista ar tiesisko regulējumu, kas paredzēja invaliditātes

noteikšanas kritērijus bērna aprūpes laikā.

Izskatāmās lietas pamatā neesot likumdevēja neparedzēts,

netipisks gadījums. Saeimas atbildes rakstā norādītais

administratīvo lietu uzskaitījums esot nepilnīgs, un pastāvot

iespēja, ka šādu lietu skaits ir vēl lielāks. To varot apliecināt

arī statistikas dati par bērnu ar invaliditāti skaitu gadu

gaitā.

Izskatāmajā lietā esot konstatējama nevienlīdzīga situācija

starp vecākiem, kuru bērniem invaliditāte radusies aptuveni

vienādā vecumā, bet kuru bērni ir dzimuši dažādā laikā. Esot

jāņem vērā tas, ka bērna ar invaliditāti aprūpe pirms 1990. gada

būtībā bija pilnas slodzes darbs. Tolaik bērniem ar invaliditātei

atbilstošu diagnozi neesot piešķirta nekāda valsts palīdzība,

ļoti problemātiska bijusi bērnudārzu un skolu pieejamība, it

īpaši bērniem ar smagākām diagnozēm. Arī pēc 1990. gada šādu

bērnu aprūpe esot prasījusi ievērojamus laika, rūpju un citus

resursus. Tomēr situācija esot pakāpeniski uzlabojusies gan

attiecībā uz valstī bērniem ar invaliditāti pieejamajiem

pakalpojumiem, gan arī attiecībā uz ārstu zināšanām, medicīnas

līdzekļiem un tehnoloģijām, kā arī dažādu nevalstisko

organizāciju darbības rezultātā.