5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka Tiesībsarga

birojā saņemtas vairākas sūdzības par to, ka personām, kuras

pensionējušās, sākot ar 2010. gadu, piemēroti Indeksi, kas mazāki

par skaitli "1". Uz šā pamata ierosināta pārbaudes

lieta un 2014. gada 2. aprīlī sagatavots atzinums Nr.

2011-276-17AA "Par apdrošināšanas iemaksu algu indeksu"

(turpmāk - Atzinums). Atzinumā secināts, ka tādu Indeksu

piemērošana, kuri ir mazāki par skaitli "1", neatbilst

Satversmei.

Pabeidzot pārbaudes lietu, Tiesībsargs esot aicinājis Saeimu

izdarīt grozījumus Pensiju likuma 12. pantā un pārejas noteikumu

13. punktā, papildinot tos ar šādu noteikumu: ja ikgadējais

Indekss ir mazāks par skaitli "1", apdrošinātās

personas pensijas kapitāls tiek aktualizēts ar Indeksu

"1". Savukārt Ministru kabinets esot aicināts izstrādāt

tādu kompensējošu mehānismu, ar kuru tiktu novērstas sekas

attiecībā uz pensionāriem, kuru pamattiesības ir ierobežotas,

piemērojot Indeksus, kas mazāki par skaitli "1", kā arī

tādu mehānismu, ar kuru tiktu novērstas nelabvēlīgās sekas

attiecībā uz nākotnes pensionāriem.

Īstenojot Tiesībsarga rekomendācijas, Saeima esot pieņēmusi

grozījumus Pensiju likumā, ar kuriem pilnveidots Indeksa

aprēķināšanas un piemērošanas tiesiskais regulējums. Līdz ar to

Saeima esot novērsusi Indeksa piemērošanas rezultātā iespējamo

pensijas kapitāla samazināšanos, kā arī paredzējusi jau piešķirto

pensiju pārrēķināšanas kārtību. Tomēr Saeima neesot novērsusi tās

nelabvēlīgās sekas, ko par skaitli "1" mazāku Indeksu

piemērošana radījusi personām, kuras pensionējušās laikā no 2010.

gada, un šīs sekas attiecīgie pensionāri izjutīšot līdz pensijas

pārrēķināšanas brīdim. Pieteikuma iesniedzēji pēc būtības

apstrīdot tieši šāda tiesiskā regulējuma neesamības atbilstību

Satversmei.

Vērtējot apstrīdētās normas salīdzinājumā ar iepriekšējo

tiesisko regulējumu, esot jāņem vērā, ka ar 2015. gada 18. jūnija

grozījumiem Pensiju likumā likumdevējs novērsis sistēmiskās

problēmas Latvijas pensiju sistēmā un Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumu. Kompensāciju noteikšana par negatīvajām

sekām, kas sakarā ar tādu Indeksu piemērošanu, kuri ir mazāki par

skaitli "1", jau ir radušās pagātnē un turpināsies arī

noteiktu laiku nākotnē, esot politiskās izšķiršanās jautājums.

Tāpēc tas neesot vērtējams no tiesību viedokļa. Valsts esot

izpildījusi savus pienākumus pret personām atbilstoši spēkā

esošajiem normatīvajiem aktiem, un Satversmes 109. pants

neuzliekot valstij pienākumu nodrošināt kompensāciju par

iepriekšējā tiesiskā regulējuma nepilnībām, pat ja no tiesiskā

viedokļa ir saskatāma nevienlīdzība. Tā kā šāds pienākums valstij

neizrietot no Satversmes 109. panta, neesot atzīstams arī

Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību pārkāpums, jo

attiecībā uz pensijām Satversmes 105. pants personām nodrošinot

mazāku tiesību aizsardzības apjomu nekā Satversmes 109.

pants.

Attiecībā uz likumdevēja izraudzīto metodi - paredzēt

pakāpenisku vecuma pensiju pārrēķināšanu personām, kuru vecuma

pensijas apmērs ietekmēts ar tādu Indeksu piemērošanu, kuri ir

mazāki par skaitli "1", laikā no 2010. gada 1. janvāra

līdz 2015. gada 31. decembrim, Tiesībsargs norāda, ka Pensiju

likuma pārejas noteikumu 65. punkts, likuma "Par valsts

budžetu 2016. gadam" 57. pants un likuma "Par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" 18.

pants paredz prognozējamu, proti, triju gadu termiņu, kurā

plānots novērst negatīvās sekas personām, kuru vecuma pensijas

apmēru ietekmējis par skaitli "1" mazāks Indekss.

Neesot pamata apšaubīt minēto tiesību normu izpildi. Šāds

formulējums esot pielāgots iespējamiem mainīgajiem ekonomiskajiem

apstākļiem, kas varētu negatīvi ietekmēt prognozēto valsts

sociālā budžeta uzkrājuma pieaugumu, un tas esot saprātīgs

risinājums ilgtspējas principa perspektīvā.