4. pants

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija

- uzskata, ka apstrīdētajās normās paredzētā Indeksa piemērošana

neierobežo personas jau iegūtās tiesības uz sociālo

nodrošinājumu. Tādējādi neesot pamata šo regulējumu atzīt par

Satversmes 109. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu.

Apstrīdētās normas varētu tikt vērtētas valsts pozitīvā pienākuma

īstenošanas aspektā.

Ar 1996. gada 1. janvāri, stājoties spēkā Pensiju likumam,

valstī esot ieviesta jauna, uz sociālās apdrošināšanas iemaksām

balstīta valsts pensiju apdrošināšanas sistēma. Vienlaikus tikusi

ieviesta arī personificētā apdrošināšanas iemaksu uzskaite,

tādējādi stimulējot personas tiešu ieinteresētību savu vecumdienu

nodrošināšanā. Pensijas kapitāls tiekot aktualizēts un Indeksi

tiekot aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 23.

marta noteikumiem Nr. 205 "Apdrošināšanas iemaksu algas

indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas

kārtība". Vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas mērķis

esot ilgtermiņā pasargāt to no inflācijas ietekmes, kā arī

nodrošināt tā reālu pieaugumu, vienlaikus sekmējot pensiju

sistēmas ilgtspēju.

Jau veidojot jauno pensiju sistēmu un domājot par valsts

pensiju sistēmas ilgtspēju, esot nolemts pensijas kapitāla

aktualizācijai piemērot faktiskās apdrošināšanas iemaksu algu

summas izmaiņas valstī, t.i., to ieņēmumu izmaiņas, no kuriem

veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šāds Indekss

atspoguļojot gan valsts demogrāfiskās, gan ekonomiskās attīstības

tendences (sociālo iemaksu veicēju skaita un algu izmaiņu

tendences) un darbojoties kā automātisks sistēmas finanšu

attīstības stabilizators. Palielinoties ieņēmumiem, no kuriem

tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, attiecīgi pieaugot

ik gadu piemērojamais Indekss un līdz ar to arī valsts uzkrātās

saistības pret nākotnes pensionāriem, savukārt šiem ieņēmumiem

samazinoties, ikgadējais Indekss kļūstot mazāks par skaitli

"1" un līdz ar to attiecīgi samazinoties valsts

uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem.

Krīzes perioda Indeksi, kas bija mazāki par skaitli

"1", lielākā vai mazākā mērā esot ietekmējuši visu

tālaika pensiju shēmas dalībnieku nākotnes pensiju apmērus, taču

esot jāpiekrīt, ka šī ietekme ir jūtamāka personām, kurām

tiesības uz vecuma pensiju piešķirtas 2010. gadā, kā arī

turpmākajos gados. Tomēr minētajā periodā, piešķirot vecuma

pensiju, aprēķinos esot piemēroti arī salīdzinoši augstie

pirmskrīzes gadu Indeksi. Ja pensijas kapitāla aktualizācija

netiktu veikta, piešķirtās vecuma pensijas apmērs būtu ievērojami

mazāks, jo vidējais darba samaksas apmērs valstī ilgtermiņā esot

pieaudzis. Šādi Indeksu piemērošanas nosacījumi pensijas kapitāla

aktualizācijai esot bijuši visiem vienādi un neesot mainīti līdz

2015. gada 31. decembrim.

Lai novērstu tādu situāciju, ka pensijas kapitāla apmērs ir

tik ļoti atkarīgs no krasām apdrošināšanas iemaksu algas

svārstībām, Saeima pieņēmusi grozījumus Pensiju likumā,

papildinot tā 12. pantu ar ceturto daļu. Līdz ar to Indekss, kas

mazāks par skaitli "1", vairs netiekot piemērots un

tādējādi esot novērstas iespējamās negatīvās sekas tām personām,

kuras nākotnē varētu pensionēties ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Savukārt tām personām, kuras ekonomiskās lejupslīdes laikā nav

pensionējušās un turpina strādāt un uzkrāt pensijas kapitālu,

nākamajos ekonomiskās augšupejas gados Indeksi tiekot piemēroti,

pakāpeniski izlīdzinot ekonomiskās lejupslīdes laikā radušās

svārstības.

Neraugoties uz vecuma pensijas kapitāla aktualizāciju ar

ikgadēju Indeksu piemērošanu, netiekot skartas personas tiesības

uz sociālo nodrošinājumu un vismaz minimālā apmērā tas tiekot

nodrošināts atbilstoši Pensiju likuma 12. panta otrajai daļai un

Ministru kabineta 2011. gada 5. decembra noteikumiem Nr. 924

"Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru".

Tādējādi tiekot ievērots arī taisnīguma princips, jo aprēķinātās

pensijas apmērs esot galvenokārt atkarīgs gan no personas

veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, gan personas

apdrošināšanas stāža.

Tādējādi apstrīdētās normas esot atzīstamas par atbilstošām

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 105. un 109. pantam.