9. pants

Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa nosaka vecuma

pensijas aprēķināšanas matemātisko formulu (P = K / G).

Atbilstoši šai formulai gada pensija (P), kuras divpadsmitā daļa

ir mēneša pensija, tiek aprēķināta apdrošinātās personas pensijas

kapitālu, kas reģistrēts personas personīgajā kontā un

aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas

indeksus (K) dalot ar laika posmu (gados), par kuru no pensijas

piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (G).

9.1. Pensijas kapitāla aktualizācija nozīmē personas

personīgajā kontā reģistrētā pensijas kapitāla ikgadēju

pārrēķināšanu, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas

indeksus. Savukārt pašu Indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka

nevis Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa, bet gan Ministru

kabineta 2007. gada 27. marta noteikumi Nr. 205

"Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un

vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība" (turpmāk -

Noteikumi Nr. 205). Atbilstoši Noteikumu Nr. 205 5. punktam

Indeksu konkrētam gadam aprēķina, dalot divu iepriekšējo gadu (no

1. augusta līdz 31. jūlijam) sociālās apdrošināšanas iemaksu algu

summas. Tātad Indeksa aprēķins ir atkarīgs no konkrētajā gadā

sociālās apdrošināšanas budžetā ienākušo līdzekļu summas

pieauguma vai samazinājuma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Saeima norāda, ka pensiju pirmā līmeņa sasaiste ar valsts

ekonomisko situāciju ir nepieciešama pensiju sistēmas

efektivitātes un ilgtspējas nodrošināšanai. Pensijas kapitāla

aktualizācija esot nepieciešama, pirmkārt, tādēļ, lai laika

gaitā, ekonomiskajai situācijai mainoties, no uzkrātā pensijas

kapitāla aprēķinātā pensija joprojām spētu personu vecumdienās

nodrošināt ar iztikas līdzekļiem. Inflācijai augot, no

iepriekšējos gados veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām

aprēķinātā pensija vairs nespētu apmierināt pensionāra

vajadzības. Tādēļ valsts paredzējusi, ka pensijas kapitāls tiek

aktualizēts katru gadu, piemērojot reālajai valsts ekonomiskajai

izaugsmei atbilstošu Indeksu. Otrkārt, mainīga Indeksa

piemērošana esot nepieciešama tādēļ, lai valsts piešķirtais

pensijas kapitāla pieaugums atbilstu tās reālajām iespējām

nodrošināt pensiju izmaksu nākotnē. Treškārt, šādi Indeksi

darbojoties kā automātiski pensiju sistēmas finanšu attīstības

stabilizatori. Proti, palielinoties ieņēmumiem, no kuriem tiek

veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, attiecīgi palielinoties

ikgadējais piemērojamais Indekss un līdz ar to arī valsts

uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem. Savukārt, šiem

ieņēmumiem samazinoties, ikgadējais Indekss varot būt mazāks par

skaitli "1" un attiecīgi samazinot valsts uzkrātās

saistības pret nākotnes pensionāriem (sk. lietas materiālu

40.-42. lpp.).

No minētā izriet, ka pensiju kapitāla aktualizācija,

piemērojot Indeksu, ir noteikta ar mērķi līdzsvarot speciālā

budžeta ieņēmumus un izdevumus un līdz ar to nodrošināt sociālās

apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Satversmes tiesa jau atzinusi,

ka mērķis nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju ir atzīstams par

leģitīmu. Likumdevējam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums

gādāt par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Pretējā

gadījumā varētu tikt apgrūtināta citu valsts pienākumu izpilde,

tostarp citu sociālo tiesību īstenošana. Likumdevējam ir

pienākums nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju, garantējot, ka

tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī nākamajās

paaudzēs (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra

sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 22.3. punktu un 2013. gada 13.

februāra sprieduma lietā Nr. 2012-12-01 14.2.3. punktu).

Pieteikuma iesniedzēji apstrīd Pensiju likuma 12. panta pirmās

daļas atbilstību Satversmei, ciktāl tā "paredz"

pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot Indeksu, kas mazāks par

skaitli "1". Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto,

Satversmes tiesa norāda, ka šī apstrīdētā norma nenosaka konkrētu

ikgadējo Indeksu, bet pieļauj atšķirīgu ikgadējo Indeksu

piemērošanu, ciktāl tie tiek aprēķināti Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā un nenonāk pretrunā ar citām Pensiju likuma

normām. Tādējādi apstrīdētā norma nevis "paredz", bet

gan "pieļauj" pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot

Indeksu, kas ir mazāks par skaitli "1".

9.2. Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa paredz Indeksa

piemērošanu pensijas kapitāla aktualizācijai jau kopš Pensiju

likuma spēkā stāšanās, proti, kopš 1996. gada. Par periodu no

1996. gada līdz 2008. gadam (ieskaitot) aprēķinātie Indeksi

vienmēr bijuši lielāki par skaitli "1". Tie nav

samazinājuši personu uzkrāto pensijas kapitālu, bet vienmēr

nodrošinājuši pensijas kapitāla pieaugumu. Turpretim 2009., 2010.

un 2011. gadam aprēķinātie Indeksi bija mazāki par skaitli

"1". To piemērošanas rezultātā personām, kurām pensija

piešķirta, sākot no 2010. gada 1. janvāra, pensijas kapitāls

samazinājies un attiecīgi samazinājusies arī šīm personām

aprēķinātā pensija. Tādējādi par skaitli "1" mazāku

Indeksu piemērošana radījusi negatīvas sekas vienīgi tām

personām, kuras pensionējušās, sākot ar 2010. gada 1.

janvāri.

Atzīstot to, ka pensiju pirmais līmenis ir jutīgs pret

straujiem Indeksa kritieniem ekonomiskās lejupslīdes apstākļos,

likumdevējs ar 2015. gada 18. jūnija grozījumiem Pensiju likuma

12. pantā iekļāvis ceturto daļu. Tā noteic:

"Ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai pensijas kapitāla

aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu

algas indekss ir mazāks par skaitli "1", pensijas

kapitāla aktualizācijai piemēro indeksu "1". Gadam,

kurā pensijas kapitāla indeksācijai aprēķinātais indekss ir

mazāks par skaitli "1", sekojošajos gados, kuros

pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais indekss ir lielāks

par skaitli "1", tas tiek aizstāts ar indeksu

"1" līdz gadam, kad iepriekšējo gadu negatīvo un tiem

sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli

"1". Šajā gadā pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro

apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko veido iepriekšējo gadu

negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums."

No Saeimas atbildes raksta un Pensiju likuma 12. panta

ceturtās daļas projekta anotācijas izriet, ka likumdevējs ir

pārskatījis Latvijā izveidoto pensijas aprēķināšanas formulu un

izšķīries par to, ka turpmāk pensijas kapitāla aktualizēšanai

netiks piemērots Indekss, kas mazāks par skaitli "1".

Šāda izšķiršanās esot pamatota ar nepieciešamību novērst

iespējamību, ka pensijas kapitāla apmērs ir atkarīgs no straujām

apdrošināšanas iemaksu algas svārstībām, kas savukārt var

ietekmēt personas pensijas apmēru. Pensiju likuma 12. panta

ceturtajā daļā paredzēts mehānisms, kas ļauj ekonomiskās

lejupslīdes izraisīto pensijas kapitāla samazinājumu pakāpeniski

izlīdzināt, neradot valstij tādas saistības, kuras tā nevarētu

uzņemties (sk. lietas materiālu 42. lpp. un Saeimas

likumprojekta Nr. 265/Lp12 anotāciju, pieejama:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/

C31CBED7BAE8551BC2257E50002625A0?OpenDocument).

Atbilstoši Pensiju likuma pārejas noteikumu 67. punktam

Pensiju likuma 12. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2016. gada 1.

janvārī. Tātad kopš 2016. gada 1. janvāra Pensiju likuma 12.

panta ceturtā daļa izslēdz iespēju piemērot Indeksus, kas mazāki

par skaitli "1". Tādējādi Pensiju likuma 12. panta

pirmā daļa tādu Indeksu piemērošanu, kuri varētu būt arī mazāki

par skaitli "1", ir pieļāvusi vienīgi līdz 2015. gada

31. decembrim.

Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs

Pensiju likuma 12. panta pirmās daļas atbilstību Satversmei

tiktāl, ciktāl tā ir pieļāvusi pensijas kapitāla aktualizācijai

izmantot par skaitli "1" mazāku Indeksu laikā no 2010.

gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.