3. pants

Institūcija, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, - Latvijas Republikas Saeima -

atbildes rakstā nepiekrīt iesniedzēju viedoklim un norāda, ka

1999. gada 5. augusta grozījumi Pensiju likumā to papildināja ne

tikai ar 30. panta piekto daļu, bet arī ar pārejas noteikumu 24.

punktu, kas noteica, ka "ar 1999. gada 1. septembri

apdrošinātajām personām - vecuma vai izdienas pensiju saņēmējām -

vecuma vai izdienas pensiju no jauna nepiešķir". Tādējādi 30.

panta piekto daļu, kas paredzēja, ka pēc triju gadu pārtraukuma

valsts pensiju var piešķirt no jauna, varēja piemērot tikai

attiecībā uz invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām.

Saeima norāda, ka 2001. gada 20.

decembra grozījumi Pensiju likumā tikai redakcionāli precizēja

30. panta piekto un sesto daļu. Proti, šie grozījumi skaidri

nodalīja divus dažādus gadījumus - pirmkārt, gadījumu, kad ir

zaudētas tiesības uz valsts pensiju; otrkārt, gadījumu, kad

pensijas izmaksa ir pārtraukta, pamatojoties uz personas

iesniegumu.

Saeima paskaidro, ka saskaņā ar

Pensiju likuma 30. panta pirmo daļu vecuma pensiju piešķir uz

mūžu, tāpēc tiesības uz to nevar zaudēt. Līdz ar to attiecībā uz

vecuma pensijām nevar piemērot likuma 30. panta piekto daļu. No

tā izriet, ka uz vecuma pensijām attiecas tikai 30. panta sestā

daļa. Turklāt 1999. gada 5. augusta grozījumi Pensiju likuma

pārejas noteikumus papildināja ar 24. punktu, kas liedz personai

tiesības uz vecuma pensijas piešķiršanu no jauna.

Saeima atkārtoti uzsver, ka

Pensiju likuma 30. panta piektā daļa attiecas uz invaliditātes un

apgādnieka zaudējuma pensiju. Šīs valsts pensijas piešķir uz

noteiktu laiku, un persona var zaudēt tiesības uz tām, proti -

invaliditātes pensiju piešķir uz invaliditātes laiku, bet

apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir uz laiku, kamēr mirušā

ģimenes loceklis tiek uzskatīts par darbnespējīgu. Tātad likuma

30. panta piektā daļa attiecas tikai uz tiem valsts pensiju

veidiem, uz kuriem persona noteiktos apstākļos var zaudēt

tiesības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2001.

gada 20. decembra grozījumiem Pensiju likuma 30. pantā ir tikai

redakcionāls raksturs, un to mērķis ir pastiprināt iepriekšējā

redakcijā ietvertās normas jēgu. Tādējādi grozījumi Pensiju

likumā atbilstot Satversmes 1. pantam.