4. pants

Labklājības ministrija

(turpmāk - Ministrija), norāda, ka 1996. gada 6. novembra

grozījumi Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punktu papildināja

ar 11. apakšpunktu. Šo grozījumu mērķis bija noteikt pensijas

izmaksas atjaunošanas kārtību, ja tiesības uz pensiju tiek

zaudētas, bet pēc laika atgūtas. Minētie grozījumi attiecās uz

invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem.

Ministrija paskaidro, ka pārejas noteikumu 16. punkta 11.

apakšpunktā ietvertais tiesiskais regulējums vēlāk tika noteikts

likuma 30. panta piektajā daļā.

Būtiskus grozījumus Pensiju likumā

izdarīja 1997. gada 20. novembrī. Šie grozījumi pārejas noteikumu

16. punkta 11. apakšpunktā paredzēja iespēju atteikties no

pensijas (uz iesnieguma pamata), lai pēc trim gadiem iegūtu

tiesības uz pensijas piešķiršanu no jauna.

Ministrija paskaidro, ka šādi

grozījumi tika izdarīti, lai personām, kuras bija pensionējušās

līdz 1996. gadam un pensiju reformas pirmajā gadā, pensiju varētu

piešķirt no jauna saskaņā ar normām, kuras lika pensiju sākuma

kapitāla aprēķināšanā ņemt vērā personas vidējo apdrošināšanas

iemaksu algu. Arī personas, kuras bija priekšlaicīgi

pensionējušās, varēja iesniegt pieteikumu par atteikšanos no

pensijas izmaksas, lai iegūtu tiesības uz pensijas piešķiršanu no

jauna, kad pēc pensijas izmaksas pārtraukšanas būs pagājuši

vairāk nekā trīs gadi.

Savukārt tad, ja personas, kurām

pensiju neizmaksāja saskaņā ar likuma 32. panta trešo daļu,

nebija iesniegušas iesniegumu par atteikšanos no pensijas, tām

pēc likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas pensiju no jauna

nepiešķīra, bet pārrēķināja saskaņā ar Pensiju likumā noteikto

tiesisko regulējumu.