5. pants

Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - Aģentūra) norāda, ka

Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 11. apakšpunkts

likumā tika iekļauts tādēļ, lai gadījumos, kad uz laiku zūd

tiesības uz pensiju, būtu noteikta pensijas izmaksas atjaunošanas

kārtība.

Kad saskaņā ar 1999. gada 5.

augusta grozījumiem pārejas noteikumu 16. punkta 11. apakšpunktu

izslēdza no Pensiju likuma, likumu vienlaikus papildināja ar 30.

panta piekto daļu, kurai bija tāda pati nozīme kā pārejas

noteikumu 16. punkta 11. apakšpunktam. Savukārt 2001. gada 20.

decembra grozījumi 30. panta piekto daļu tikai redakcionāli

precizēja, uzsverot, ka tā attiecas tikai uz gadījumiem, kad

tiesības uz pensiju uz laiku ir zaudētas.

Aģentūra paskaidro, ka persona

nezaudēja tiesības uz pensiju, ja tā netika izmaksāta saskaņā ar

Pensiju likuma 32. panta trešo daļu. Tādējādi priekšlaicīgi

piešķirtās vecuma pensijas neizmaksāšana nevarēja būt par pamatu

pensijas piešķiršanai no jauna atbilstoši likuma 30. panta

piektajai daļai.

Savukārt 1997. gada 20. novembra

grozījumi, kas personai paredzēja tiesības atteikties no

piešķirtās valsts pensijas un pēc triju gadu termiņa pieprasīt

pensijas piešķiršanu no jauna, likumā esot izdarīti tādēļ, lai

nodrošinātu iespēju personām pensiju pārrēķināt saskaņā ar

"jauno" Pensiju likumu, atbilstoši kuram pensiju sākuma kapitāla

aprēķināšanā ņēma vērā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Arī no

priekšlaicīgi piešķirtās vecuma pensijas varēja atteikties tādā

pašā kārtībā kā no vispārējā kārtībā piešķirtās vecuma pensijas.

Līdz ar to pensiju piešķīra no jauna tikai tad, ja bija saņemts

iesniegums par atteikšanos no pensijas izmaksas un no izmaksas

pārtraukšanas datuma bija pagājuši ne mazāk kā trīs gadi.

Secinājumu

daļa