7. pants

Pieteikuma iesniedzēji

norāda, ka Pensiju likuma 30. panta piektā daļa neatbilst

Satversmes 1. pantam, jo likumdevējs esot pārkāpis tiesiskās

paļāvības principu attiecībā uz personām, kurām bija piešķirta

priekšlaicīga vecuma pensija, bet kurām to neizmaksāja,

pamatojoties uz 32. panta trešo daļu (līdz to izslēdza no likuma

ar 1999. gada 5. augusta grozījumiem). Pēc pieteikuma iesniedzēju

viedokļa, 2001. gada 20. decembra grozījumi, kas likuma 30. panta

piektajā daļā vārdus "pensijas izmaksa, kura ir pārtraukta likumā

noteiktajos gadījumos" aizstāja ar vārdiem "pensija, uz kuru

likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības", liedza

indivīdiem tiesības uz pensijas piešķiršanu no jauna.

Papildinot Pensiju likumu ar 30.

panta sesto daļu, likumdevējs neesot ievērojis tiesiskās

paļāvības principu attiecībā uz tām personām, kurām pensijas

izmaksa bija pārtraukta, pamatojoties uz pārejas noteikumu 16.

punkta 11. apakšpunktu (līdz to izslēdza no likuma ar 1999. gada

5. augusta grozījumiem), t.i., personām, kuras atteicās no

pensijas izmaksas uz iesnieguma pamata. Pieteicēji uzskata, ka

30. panta sestā daļa šīm personām liedz agrāk noteiktās tiesības

uz pensijas piešķiršanu no jauna.

Tādējādi ir jāizvērtē, vai

likumdevējs, izdarot grozījumus Pensiju likumā, ir ievērojis

tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz divām personu grupām,

pirmkārt, personām, kurām pensija netika izmaksāta saskaņā ar

Pensiju likuma 32. panta trešo daļu, otrkārt, personām, kurām

pensijas izmaksa tika pārtraukta saskaņā ar Pensiju likuma

pārejas noteikumu 16. punkta 11. apakšpunktu.

Vērtējot Pensiju likuma 30. panta

piektās un sestās daļas atbilstību tiesiskās paļāvības principam,

izskatāmās lietas ietvaros jānoskaidro:

1) vai un kad personai radās

tiesības uz vecuma pensijas piešķiršanu no jauna;

2) vai personas paļaušanās uz

agrākā tiesiskā regulējuma noteiktajām tiesībām bija likumīga,

pamatota, saprātīga un vai tiesiskais regulējums pēc savas

būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu

uzticēties;

3) vai likumdevējs, mainot

tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts pensiju atjaunošanu, ir

atkāpies no indivīdiem sākotnēji garantētajām tiesībām un

paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu.