15. pants

Pensiju likuma izpratnē jēdziens "valsts

pensija" jeb "valsts sociālās apdrošināšanas

pensija", uz kuru attiecas apstrīdētā norma, ir tikai viens

no sociālā nodrošinājuma veidiem vecumā. Tiesības uz sociālo

nodrošinājumu vecumā nosaka vairāki likumi. Likums "Par

sociālo drošību" nosaka sociālās drošības sistēmas

veidošanas un darbības ietvaru un principus. Pensiju likumā

noteikts to personu loks, kurām ir tiesības uz valsts pensiju.

Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir

noteikta kārtība, kādā jebkura persona, kas pastāvīgi dzīvo

Latvijā, nepieciešamības gadījumā var saņemt sociālo palīdzību

(sk. arī Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma

lietā Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 3. punktu).

Pieteikumu iesniedzēji līdzīgi kā lietā "Tarkojevs un

citi pret Igauniju" vēlas paplašināt savas tiesības

attiecībā uz piešķirtās pensijas apmēru (sk. ECT 2010. gada 4.

novembra spriedumu lietā "Tarkoev and Others v.

Estonia", iesniegumi Nr. 14480/08 un 47916/08). Proti,

Pieteikumu iesniedzēji vēlas, lai viņu sociālās apdrošināšanas

stāžā, kas ir pamats pensijas aprēķināšanai, tiktu ieskaitīts

periods līdz 1991. gada 1. janvārim, kurā viņi strādāja ārpus

Latvijas teritorijas. Tomēr, kā secināts, tam nav pamata.

Satversmes tiesa norāda, ka Pieteikumu iesniedzējiem nav

liegtas tiesības uz pensiju vai kādu citu sociālo nodrošinājumu

vecumā. Viņi, tāpat kā pilsoņi, saņem likumā noteikto pensiju un

piemaksas pie tās. Viņiem ir arī iespēja nepieciešamības gadījumā

saņemt likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo

palīdzību.

Tādējādi atšķirīgo attieksmi var

uzskatīt par samērīgu un apstrīdētā norma atbilst Konvencijas 14.

pantam kopsakarā ar Pirmā protokola 1. pantu un Satversmes 91.

pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt likuma "Par valsts

pensijām" pārejas noteikumu 1. punktu (daļā par Latvijas

nepilsoņu darba un tam pielīdzināto periodu pielīdzināšanu

apdrošināšanas stāžam) par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 91. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 14. pantam kopsakarā ar Pirmā protokola

1. pantu.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

V.Skudra