3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

- savā atbildes rakstā Satversmes tiesai norāda, ka apstrīdētā

norma paredz pilsoņu apdrošināšanas stāžā ieskaitīt visus līdz

1990. gada 31. decembrim bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darba

un tam pielīdzinātos periodus. Savukārt nepilsoņu apdrošināšanas

stāžā tiekot ieskaitīti tikai atsevišķi bijušās PSRS teritorijā

uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi.

Latvija neesot bijušās PSRS pēctece un līdz ar to neuzņemoties

nekādas bijušās PSRS saistības. Par PSRS pēcteci tiekot uzskatīta

Krievijas Federācija. Lai varētu nodrošināt to, ka bijušajā PSRS

teritorijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu ieskaita visām personām

neatkarīgi no pilsonības, esot nepieciešams noregulējums

starptautiskā līguma veidā. Latvija šādus līgumus esot noslēgusi

ar vairākām valstīm.

Saeima nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju prasībai atcelt

apstrīdēto normu ar atpakaļejošu spēku, jo no Konvencijas 14.

panta kopsakarā ar Pirmā protokola 1. pantu neizrietot valsts

pienākums ņemt vērā noteiktus darba periodus vai garantēt sociālo

aizsardzību, ja vien attieksme pret personām atbilst tiesiskās

vienlīdzības principam. Pēc Saeimas ieskata, tiesības uz īpašumu

aizsargā pensijas izmaksu, tomēr neuzliek valstij konkrētu

pienākumu sociālo tiesību jomā, piemēram, nenosaka tiesību uz

sociālo nodrošinājumu saturu, no kura tiešā veidā esot atkarīgs

tas, vai būtu ņemami vērā attiecīgie darba periodi.