5. pants

Pieaicinātā persona - Ministru kabineta pārstāve

starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine - savā

viedoklī galvenokārt balstās uz ECT Lielās palātas taisītā

sprieduma lietā "Andrejeva pret Latviju" analīzi. I.

Reine atzīmē, ka minētais spriedums jāvērtē kopsakarā ar ECT

judikatūru citās līdzīgās lietās, kā arī jāņem vērā

starptautiskās publiskās tiesības un citu valstu prakse.

Apstrīdētajā normā noteiktā regulējuma īpatnība esot tā, ka

tas skar gadījumus, kad darba periods ir akumulēts vienā valstī,

bet pensija pieprasīta citā valstī. Pieteikumu iesniedzēju

sūdzības attiecoties uz apstrīdētajā normā ietverto regulējumu

par darba stāžu, kas uzkrāts ārpus neatkarīgās Latvijas un

Latvijas PSR teritorijas. Līdz ar to lietā esot izvērtējams

Latvijas valsts statuss no starptautisko publisko tiesību

viedokļa. Jebkādi ar PSRS saistību pārmantošanu saistītie

jautājumi esot risināmi starpvalstu sarunu ceļā, pirmkārt sarunās

ar Krievijas Federāciju kā PSRS pēcteci, bet, ja tiekot

identificēti tādi jautājumi, kuros Krievijas Federācija nav

atzinusi PSRS saistību pārmantošanu, tie risināmi citās

sarunās.

Viedoklī norādīts: saskaņā ar starptautisko tiesību normām

valsts pēctecības jautājumos jaunā valsts, ja tā spēj identificēt

tiesības un pienākumus, kurus var tiešā veidā attiecināt uz savu

teritoriju, parasti šīs tiesības un pienākumus pārņem, lai gan

nav "mātes" valsts pēctece vai saistību pārņēmēja.

Attiecīgi apstrīdētajā normā Latvija esot ņēmusi vērā Latvijas

PSR teritorijā uzkrātos darba periodus. Tas arī saskanot ar

starptautiskajās publiskajās tiesībās atzīto principu, ka valstu

sadalīšanās, izveidošanas un atjaunošanas gadījumos pensijas tiek

uzskatītas par administratīvajiem (publiskiem) parādiem, kas būtu

jāuzņemas valstij - pēctecei (tiesību pārmantotājai).