9. pants

Satversmes tiesai jāizvērtē, vai atšķirīgā

attieksme, aprēķinot vecuma pensijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ir

attaisnojama, respektīvi, vai tai ir objektīvs un saprātīgs

pamats.

Visupirms Satversmes tiesa norāda, ka ECT lietā

"Andrejeva pret Latviju" vērtēja tikai konkrētos

faktiskos apstākļus, nevis apstrīdētās normas atbilstību augstāka

juridiskā spēka tiesību normām. Faktiskie apstākļi lietā

"Andrejeva pret Latviju" un šajā - Satversmes tiesā

izskatāmajā lietā būtiski atšķiras. Proti, N. Andrejeva no 1954.

gada dzīvoja Latvijā un skaitījās PSRS centrālajai valdībai

pakļauta jeb vissavienības uzņēmuma darbiniece, taču reģionālā

nodaļa, kurā viņa strādāja, atradās Latvijas teritorijā.

Savukārt Pieteikuma iesniedzējam J. Savickim kopējais

apdrošināšanas stāžs ir 37,2 gadi, no kuriem 21,3 gadus (57

procentus) viņš strādājis ārpus Latvijas teritorijas. M. Vagapova

no kopējā apdrošināšanas stāža (31,4 gadi) ārpus Latvijas

teritorijas strādājusi 21,4 gadus (68 procentus). A. Sivicka no

kopējā apdrošināšanas stāža (41,7 gadi) ārpus Latvijas uzkrājusi

21,8 gadus (52 procentus), bet G. Ņesterovs no kopējā

apdrošināšanas stāža (42,1 gads) - 12 gadus (28 procentus).

Satversmes tiesas rīcībā nav informācijas, ka minētie Pieteikumu

iesniedzēji būtu tikai formāli skaitījušies citu PSRS republiku

pakļautībā esošu uzņēmumu darbinieki, bet faktiski uzturējušies

un strādājuši Latvijas teritorijā, kā tas bija N. Andrejevas

gadījumā. Tādējādi viņiem šajā laikā nevarēja izveidoties

tiesiskā saikne ar Latviju.