18. pants

Iepazīstoties ar

Saeimas stenogrammām, redzams, ka, skatot likumprojektu

"Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" trešajā lasījumā

1998. gada 17. septembrī, izvērsās ilgas debates par

to, vai, piešķirot pensijas no jauna, būtu atmaksājama līdz tam

izmaksātā pensija un kādai ir jābūt šai atmaksāšanas

kārtībai.

Tā Saeimas Sociālo un darba lietu

komisijas pārstāve Ludmila Kuprijanova debatēs norādīja, ka šāds

ikmēneša ieturējums varētu būt no sešiem līdz divpadsmit latiem

mēnesī un tā noteikšana "lielām pensijām nebūtu nekas traģisks"

(lietas materiālu 1. sējuma 143. lpp.). Savukārt

pret pienākumu atmaksāt saņemto pensiju asi iestājās deputāts

Kārlis Leiškalns, norādīdams, ka "prasība atmaksāt ir

netaisna, jo, turpinot strādāt, cilvēki vairo nacionālo

kopproduktu" (lietas materiālu 1. sējuma

144. lpp.). Līdzīgu viedokli pauda arī deputāti Jānis

Mauliņš, Andris Rubins un Modris Lujāns. Turpretī labklājības

ministrs Vladimirs Makarovs norādīja, ka "nevarot uzņemties

atbildību par likumu, kuram nav tālas nākotnes", un apgalvoja, ka

iesniegšot premjeram paziņojumu par demisiju, ja Saeima atbalstīs

K. Leiškalna aizstāvēto pozīciju (sk. lietas materiālu

1. sējuma 145. - 146. lpp.). Tāpat V.Makarovs

norādīja, ka sociālās apdrošināšanas budžeta pieaugums ļauj daļai

strādājošo pensionāru pensijas nevis pārrēķināt, bet piešķirt no

jauna, tomēr ar nosacījumu, ka lēnām papildināsies arī

apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa (sk. lietas

materiālu 1. sējuma 160. lpp.).

Aizstāvot Labklājības ministrijas

sagatavoto Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta

12. apakšpunkta redakciju, deputāts Roberts Jurdžs norādīja,

ka šis priekšlikums ir kompromiss un tā uzdevums ir nosargāt

pensiju budžetu. Tāpat viņš atzina, ka "dabiski, tas ir

netaisnīgi, ka cilvēkam atņem kādu naudu. Tas rada netaisnības

sajūtu, bet, ja visā valstī tiek sagrauta sistēma, tad sagraut

valsti ir vēl lielāka netaisnība…"(lietas materiālu

1. sējuma 147. lpp.).

Līdzīgi par Labklājības

ministrijas priekšlikumu un veiktajiem aprēķiniem izteicās arī

deputāte Anna Seile, norādot, ka šis atvilkums būtu vidēji 10

latu, "sociālais budžets pildītos un, es domāju, taisnība būtu

uzvarējusi" (lietas materiālu 1. sējuma

152. lpp.).

Lai arī lielākā daļa no

deputātiem, kas piedalījās debatēs, izteicās par iepriekš

saņemtās pensijas atmaksāšanas nepieciešamību, tomēr balsojumā

neviens no minētajiem priekšlikumiem netika atbalstīts un

tādējādi tika saglabāta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Tikai

otrreizējā caurlūkošanā, lemjot par Pensiju likuma pārejas

noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkta iespējamo

redakciju, lielā vienprātībā tika nolemts pieņemt šo normu

atbildīgās komisijas sagatavotajā variantā, kuru trešajā lasījumā

atbalstīja lielākā daļa no debatēs runājušajiem deputātiem.

Tādējādi

Satversmes tiesai nav pamata atzīt, ka minētais atmaksāšanas

pienākums ir noteikts patvaļīgi, bez pienācīgas tā apspriešanas

vai izvērtēšanas.