22. pants

Vērtējot, vai

tiesiskās paļāvības princips šajā lietā ir pārkāpts, visupirms

jānoskaidro, vai Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta

12. apakšpunkts jebkad ir pasliktinājis Pieteikuma

iesniedzēju tiesisko stāvokli.

Ir jāņem vērā, ka visiem

Pieteikuma iesniedzējiem, izņemot vienu, pensija pirmo reizi tika

piešķirta pirms Pensiju likuma pieņemšanas. Piemēram, vienam no

Pieteikuma iesniedzējiem to piešķīra 1978. gadā, bet diviem

citiem - 1982. gadā. Pensiju likuma pārejas noteikumu

16. punkta 12. apakšpunkts, kas ļāva pensiju piešķirt

no jauna, tika pieņemts tikai 1998. gada 21. oktobrī.

Pamatojoties uz šajā normā ietverto regulējumu, visiem Pieteikuma

iesniedzējiem pensija tika piešķirta no jauna un tās apmērs

palielināts vidēji par 60 latiem. Piemēram, vienam Pieteikuma

iesniedzējam no jauna piešķirtā vecuma pensija bija 123,76 lati,

bet iepriekšējā vecuma pensija - 61,91 lats (ikmēneša ieturējums

- 15,85 lati), citam Pieteikuma iesniedzējam no jauna piešķirtā

vecuma pensija bija 179,13 lati, bet iepriekšējā vecuma pensija -

81,32 lati (ikmēneša ieturējums - 22,03 lati), vēl citam no jauna

piešķirtā vecuma pensija bija 148,68 lati, bet iepriekšējā vecuma

pensija - 80,82 lati (ikmēneša ieturējums - 13,34 lati)

(sk. lietas materiālu 1. sējuma 18., 19., 26.,

29. un 30. lpp.).

Tādējādi redzams, ka

1998. gada 21. oktobrī pieņemtie Pensiju likuma

grozījumi Pieteikuma iesniedzējiem piešķīra tādas tiesības, kādu

viņiem līdz tam nebija, un nepasliktināja tiesisko stāvokli, kādā

viņi atradās pirms minēto grozījumu pieņemšanas. Līdz ar to

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka

apstrīdētā norma visās redakcijās, kādas ir bijušas spēkā,

paredzēja nosacījumu - ja pensija tiek piešķirta no jauna, ir

jāatmaksā tā pensija, kas saņemta no 1996. gada

1. janvāra līdz dienai, kad pensija piešķirta no jauna.