3. pants

Institūcija, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt

konstitucionālajā sūdzībā minētajiem Pieteikuma iesniedzēju

argumentiem un lūdz Satversmes tiesu atzīt pieteikumu par

nepamatotu un noraidīt.

Saeima norāda, ka Pensiju likuma

pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunktam laika gaitā bijušas

vairākas atšķirīgas redakcijas. Tā sākotnējā redakcija skaidri

esot noteikusi, ka tad, ja no jauna piešķirtās pensijas apmērs

pārsniedz divas minimālās darba algas, personai pēc noteiktas

formulas pakāpeniski jāatmaksā tā vecuma vai izdienas pensija,

kuru persona saņēmusi no 1996. gada 1. janvāra līdz

dienai, kad pensija piešķirta no jauna. Pensija no jauna esot

piešķirta, pamatojoties uz apdrošinātās personas iesniegumu, un

persona esot skaidri zinājusi, ka no pensijas, kas piešķirta no

jauna un pārsniedz 100 latu apmēru, tiks izdarīts ieturējums.

Apstrīdētā norma Pensiju likumā

esot ietverta ar īpašu mērķi - dot iespēju pensiju piešķirt no

jauna un tādējādi nodrošināt lielāku pensiju. Tas esot iespējams

Pensiju likumā noteiktās vecuma pensijas aprēķināšanas metodikas

dēļ, proti, aprēķinot vecuma pensijas apmēru, personas "uzkrātais

pensijas kapitāls" tiek dalīts ar plānoto pensijas izmaksas

laiku. Tādējādi iznākot tā: jo vēlāk personai piešķir pensiju, jo

lielāks tās apmērs.

Saeima norāda, ka sākotnējo

apstrīdētās normas redakciju Valsts prezidents nodeva atkārtotai

caurlūkošanai. Būtiski esot tas, ka otrreizējās caurlūkošanas

laikā deputāti tomēr neatteicās no likuma regulējuma, kas

ievērojamai daļai pensionāru ļāva saņemt krietni lielāku pensiju.

Tādēļ esot bijis nepieciešams panākt kompromisu, proti, noteikt

mehānismu, ar kura palīdzību piešķirtās pensijas apmērs tiktu

nedaudz samazināts.

Esot jāņem vērā tas, ka dažiem

Pieteikuma iesniedzējiem šāds regulējums deva iespēju, pat

neraugoties uz noteikto ieturējumu, tik un tā palielināt savu

pensiju aptuveni divas reizes.

Tāpat apstrīdētā norma nepārkāpjot

tiesiskās vienlīdzības principu. Pamatojoties uz Pensiju likuma

pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkta sākotnējo

redakciju, Pieteikuma iesniedzēji esot ieguvuši tiesības uz

krietni lielāku pensiju nekā iepriekš piešķirtā. Pieteikuma

iesniedzēju piedāvāto vienlīdzības principa interpretāciju

nevarot atzīt par pamatotu, jo pieteikumā norādītais gadījums

attiecoties uz dažādiem pensiju likumiem, kas paredzēja dažādas

sociālo iemaksu un pensiju nodrošināšanas sistēmas.

Apstrīdētā norma nepārkāpjot arī

tiesiskās paļāvības principu. Par minētā principa pārkāpumu būtu

iespējams diskutēt, ja apstrīdētā norma, pretstatā likuma

sākotnējam regulējumam, piemēram, izraisītu pensijas

samazināšanos. Tomēr šajā gadījumā Pieteikuma iesniedzēju

tiesiskais stāvoklis neesot pasliktināts, tieši pretēji - to

pensijas apmērs esot ievērojami palielinājies un vairākos

gadījumos sasniedzis vai pat pārsniedzis 150 latu apmēru.

Vērtējot iespējamo Satversmes

109. panta pārkāpumu, Saeima norāda, ka Pensiju likuma

pamatuzstādījums esot šāds: pensiju no jauna nepiešķir, to var

tikai pārrēķināt vai indeksēt. Savukārt apstrīdētā norma ir

izņēmums no šā Pensiju likuma 30. panta pirmajā daļā

nostiprinātā principa. Ievērojot to, varot izdarīt secinājumu, ka

personai, kurai pensija piešķirta no jauna, ir jāatmaksā iepriekš

saņemtā pensija.

Tāpat esot jāņem vērā apstāklis,

ka, ietverot Pensiju likumā regulējumu, kas ļauj pensiju piešķirt

no jauna, netika izveidota jauna formula tās aprēķināšanai.

Rēķinot pēc 12. panta pirmajā daļā noteiktās "parastās"

pensijas aprēķināšanas formulas, no jauna piešķirto pensiju

apmērs esot izrādījies sociālajam budžetam pārāk liels slogs.

Tādējādi Saeimai bijušas divas iespējas: vai nu pensijas apmēru

aprēķināt pēc citādas formulas, vai arī noteikt ikmēneša

ieturējumus no izmaksājamās pensijas. Saeima no šīm divām

iespējām izvēlējusies pēdējo, turklāt ar saudzējošu nodomu

paredzot, ka ieturēta tiks tikai tā pensija, kas izmaksāta pēc

Pensiju likuma spēkā stāšanās, proti, par pēdējiem trim

gadiem.

Ņemot vērā minēto, Saeima uzskata,

ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 91. un

109. pantam, lūdz pieteikumu atzīt par nepamatotu un

noraidīt.