14. pants

Apstrīdētā norma noteic, ka personas, kurām

priekšlaicīgā vecuma pensija piešķirta līdz 2009. gada 30.

jūnijam, to turpina saņemt 80 procentu apmērā no piešķirtās

vecuma pensijas. Savukārt personas, kurām priekšlaicīgā vecuma

pensija piešķirta no 2009. gada 1. jūlija, to saņem 50 procentu

apmērā no piešķirtās vecuma pensijas. Tātad apstrīdētā norma

katrai personu grupai nosaka atšķirīgu priekšlaicīgās vecuma

pensijas apmēru.

Pieteikuma iesniedzējs V. Graudiņš norāda, ka atšķirīgais

priekšlaicīgās vecuma pensijas izmaksas apmērs nostādot tos

pensionārus, kuriem vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi līdz

2009. gada 30. jūnijam, privileģētākā stāvoklī nekā otru

pensionāru grupu (sk. lietas materiālu 43. lpp.).

Priekšlaicīgā pensionēšanās ietilpst sociālo tiesību jomā. Tā

ir sociālā garantija, kuru likumdevējs līdz 2011. gada 31.

decembrim nodrošina noteiktam personu lokam, ja persona atbilst

šā sprieduma 11.1. punktā norādītajiem priekšnoteikumiem.

Satversmes tiesa vairākos spriedumos atzinusi, ka valstij ir

rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem sociālās

tiesības īstenojamas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001.

gada 13. marta sprieduma lietā Nr. 2000-08-0109 secinājumu daļas

pirmo rindkopu). Likumdevējs, izvērtējis valsts ekonomiskās

iespējas un citus apstākļus, var izmantot savu rīcības brīvību un

veidot sociālās drošības sistēmu, nosakot tās darbības vispārējos

principus, līdzekļu iemaksāšanas, administrēšanas, pārvaldīšanas

un izmaksāšanas noteikumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2010. gada 1. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 15.

punktu). Izmantojot savu rīcības brīvību, likumdevējs abām

personu grupām ir noteicis iespēju izmantot tām paredzētās

tiesības saņemt vecuma pensiju priekšlaicīgi, bet atšķirīgu

izmaksas apmēru.

Līdz ar to apstrīdētā norma

nodrošina abām personu grupām tiesības saņemt vecuma pensiju

priekšlaicīgi, taču pensijas izmaksas apmēra ziņā paredz

atšķirīgu attieksmi pret tām.