16. pants

Lai izvērtētu, vai likumdevēja pieņemtā tiesību

norma atbilst samērīguma principam, jānoskaidro: 1) vai

likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama, t.i., vai mērķi

nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās

intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai likumdevēja

darbība ir samērīga jeb atbilstoša, t.i., vai labums, ko iegūst

sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām

interesēm nodarīto zaudējumu. Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek

atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad tā

neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk.

Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr.

2001-12-01 secinājumu daļas 3.1. punktu).

16.1. Saeima norāda, ka 2009.gadā ievērojami

pasliktinājās situācija valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā

budžetā. Tāpēc tika ieviestas izmaiņas normatīvajos aktos, kas

reglamentē valsts sociālās apdrošināšanas jomu (sk. lietas

materiālu 131. lpp.).

Priekšlaicīgo pensiju izmaksas apmēra samazināšana ir

risinājums, ar kura palīdzību likumdevējs varēja nodrošināt šā

sprieduma 15. punktā norādītā leģitīmā mērķa sasniegšanu. Var

piekrist Saeimai, ka izraudzītais līdzeklis - samazināt

priekšlaicīgo vecuma pensiju izmaksas apmēru personām, kurām tās

piešķirtas no 2009. gada 1. jūlija, - palīdzējis nodrošināt

sociālā budžeta ilgtspēju (sk. lietas materiālu 132.

lpp.). Arī VSAA sniegtā informācija apstiprina, ka

ievērojamam personu lokam, proti, 6,6 tūkstošiem, pēc apstrīdētās

normas spēkā stāšanās tiek dota iespēja saņemt priekšlaicīgo

vecuma pensiju (sk. lietas materiālu 185. lpp.).

Līdz ar to apstrīdētā norma ir

piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.

16.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdētā

norma pieņemta sasteigti, nekonsultējoties ar ekspertiem, kā arī

nemeklējot atbilstošāko un saudzējošāko risinājumu. Tāpat

likumdevējs neesot noteicis saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu

(sk. lietas materiālu 5., 22.-24.,

43.-45. un 71.-74. lpp.).

Satversmes tiesa norāda, ka tiesību normas pieņemšanas procesā

tiek uzklausīti un vērtēti viedokļi. Tomēr normatīvais regulējums

neparedz noteiktu formu, kādā likumdevējam būtu jāuzklausa

konkrētas organizācijas vai personas, vai arī to, ka negatīvs

šādu organizāciju vai personu viedoklis liegtu likumdevējam

konkrētās normas pieņemt (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26.

novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.2. punktu).

Satversmes tiesa konstatē, ka Labklājības ministrijas papildu

priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi likumā "Par

valsts pensijām"" Ministru kabinets 2009. gada 14.

jūnija ārkārtas sēdē nolēma nosūtīt Saeimas Budžeta un finanšu

(nodokļu) komisijai, proti, iekļaut minētajā likumprojektā

apstrīdēto normu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

minētos priekšlikumus 2009. gada 15. jūnija sēdē atbalstīja.

Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka lēmums par priekšlaicīgās

vecuma pensijas apmēra samazināšanu no 2009. gada 1. jūlija

pieņemts īsā laika posmā. Tomēr šāda kārtība nav pretrunā ar

Satversmi, kā arī Saeimas kārtības rulli, kas ļauj likumprojektus

izskatīt steidzamības kārtībā. Tā kā atbildīgā Saeimas komisija

atbalstīja iesniegto priekšlikumu, Saeimai nebija šķēršļu pieņemt

likumu "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām"" jau vienu dienu pēc Saeimas komisijas sēdes,

proti, 2009. gada 16. jūnijā (sk. lietas materiālu 160. un

171. lpp.).

Saprātīgs pārejas periods ir nepieciešams galvenokārt tādēļ,

ka persona, paļaujoties uz konkrētu normatīvo regulējumu un tajā

ietvertajām tiesībām, ir iekārtojusi savu dzīvi, veidojusi

nākotnes plānus, uzņēmusies saistības. Pārejas periods ir

nepieciešams, lai persona varētu pārorientēties atbilstoši

kārtībai, kas paredzēta jaunajā tiesiskajā regulējumā (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā

Nr. 2009-08-01 25. punktu). Tomēr Saeima, izdarot grozījumus

tiesiskajā regulējumā, izvērtē, vai konkrētā gadījumā ir

nepieciešami pārejas noteikumi, tostarp pārejas periods līdz

jaunā regulējuma spēkā stāšanās dienai.

"Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""

Saeimā tika pieņemti 2009. gada 16. jūnijā, bet spēkā stājās

2009. gada 1. jūlijā. Līdz ar to personām, kuras līdz grozījumu

spēkā stāšanās dienai bija iesniegušas VSAA priekšlaicīgās

pensionēšanās iesniegumus, bija iespēja tos atsaukt. Personas to

varēja izdarīt ne vien laika posmā no 2009. gada 16. jūnija līdz

2009. gada 1. jūlijam, bet arī līdz dienai, kad tika pieņemts

VSAA lēmums par priekšlaicīgās vecuma pensijas piešķiršanu.

Satversmes tiesai nav pamata uzskatīt, ka Pieteikumu

iesniedzējiem nebija iespējams uzzināt datumu, ar kuru viņiem

varētu tikt piešķirta priekšlaicīgā vecuma pensija. Tādējādi

Pieteikumu iesniedzējiem bija iespēja novērst to, ka viņiem tiek

piemērota apstrīdētā norma.

Saeima norāda, ka apstrīdētā norma esot iespējami

saudzējošākais risinājums leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo

ierobežojums attiecoties tikai uz tām personām, kuras nav

sasniegušas likumā noteikto pensionēšanās vecumu. Proti, tā

neattiecoties uz personām, kurām jau bija priekšlaicīgi piešķirta

vecuma pensija (sk. lietas materiālu 131. lpp.).

Satversmes tiesas uzdevums ir izvērtēt apstrīdētās normas

atbilstību Satversmē noteiktajām pamattiesībām, nevis aizstāt

likumdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko

risinājumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 15.

februāra sprieduma lietā Nr. 2004-19-01 7.5. punktu).

Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs izšķīrās par tādu

risinājumu, kas nosaka samazinātu priekšlaicīgās vecuma pensijas

izmaksu personām, kurām līdz 2009. gada 30. jūnijam ar VSAA

lēmumu šāda pensija nebija piešķirta. Arī ekonomiskās lejupslīdes

apstākļos likumdevējam ir pienākums nodrošināt valsts sociālā

budžeta ilgtspēju, ja vien netiek izmantoti tādi līdzekļi, kas

nesamērīgi ierobežo cilvēku pamattiesības.

Satversmes tiesa nav guvusi apstiprinājumu tam, ka, samazinot

priekšlaicīgās vecuma pensijas apmēru tai personu grupai, kurai

apstrīdētās normas pieņemšanas laikā šī pensija vēl nebija

piešķirta, tiktu nesamērīgi ierobežotas personu pamattiesības.

Var piekrist A. Kovaļevskas norādītajam, ka likumdevējs varētu

pārskatīt priekšlaicīgās pensionēšanās noteikumus un samazināt

izmaksājamo pensijas apmēru arī tad, ja valstī nebūtu ekonomiskās

krīzes (sk. lietas materiālu 210. lpp.).

Tātad likumdevēja izraudzītais līdzeklis nodrošina to, ka

netiek pasliktināts to personu stāvoklis, kurām priekšlaicīgā

vecuma pensija piešķirta līdz 2009. gada 30. jūnijam. Vienlaikus

arī citām personām tiek nodrošināta iespēja priekšlaicīgi

pensionēties, iegūstot tiesības uz pensijas izmaksu tādā apmērā,

kāds noteikts apstrīdētās normas pirmajā teikumā.

Likumdevēja rīcība ir nepieciešama, jo apstrīdētās normas

leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības

mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

16.3. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka likumdevējs

nepamatoti vērsies pret sociāli neaizsargātu sabiedrības grupu.

Proti, tas nav paredzējis kompensēt vai atmaksāt vecuma pensijas

saņēmējiem ieturētos līdzekļus, kā arī nav piemērojis citus

līdzekļus, kas atvieglotu mazturīgā statusa iegūšanu

pensionāriem, kuri pensionējušies priekšlaicīgi (sk. lietas

materiālu 24. un 72. lpp.).

Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt Saeimas norādīto, ka

priekšlaicīgās pensionēšanās mērķis nav garantēt sociālo

nodrošinājumu vecuma iestāšanās gadījumā (sk. lietas materiālu

129. lpp.). Turklāt līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās

dienai vēl nebija izpildījušies priekšnoteikumi, kas Pieteikumu

iesniedzējiem ļautu saņemt priekšlaicīgo vecuma pensiju.

Satversmes tiesa nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju viedoklim,

ka personām, kurām priekšlaicīgā vecuma pensija piešķirta no

2009. gada 1. jūlija, būtu jāsaņem kompensācija. Vēl nepiešķirtās

priekšlaicīgās vecuma pensijas izmaksas apmērs nav uzskatāms par

ieturējumu, kas varētu tikt attiecināts uz nodibinātām

tiesiskajām attiecībām. Likumdevējam nav pienākuma nodrošināt

personas, kuras apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienā vēl

nebija priekšlaicīgi pensionējušās, ar kompensācijām vai

sociālajiem atvieglojumiem.

Saeima pamatoti norāda, ka izraudzītais līdzeklis sekmē valsts

sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu

līdzsvarošanu, kā arī veicina valsts sociālās apdrošināšanas

sistēmas darbību ilgtermiņā (sk. lietas materiālu 132.

lpp.). Apstrīdētā norma nodrošina to, ka priekšlaicīgā vecuma

pensija līdz 2011. gada 31. decembrim varēs tikt piešķirta visiem

pretendentiem, kuri atbilst likumā minētajiem priekšlaicīgas

pensionēšanās kritērijiem. Tādējādi sabiedrības ieguvums no

apstrīdētās normas ir lielāks par indivīdam nodarīto zaudējumu un

apstrīdētā norma atbilst samērīguma principam.

Apstrīdētā norma nav pretrunā ar

Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteikto vienlīdzības

principu.