Par likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 30.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 91. un 109. pantam.

6.1. Iespēja pretendēt uz sociālo aizsardzību pirms

paredzētā pensionēšanās vecuma esot uzskatāma par papildu

tiesībām, kas pārsniedz valsts pienākumu garantēt sociālā

nodrošinājuma minimumu sociālā riska iestāšanās gadījumos.

Tiesības uz priekšlaicīgu pensijas saņemšanu esot vērtējamas kā

pagaidu rakstura papildu sociālā garantija personām ar lielu

sociālās apdrošināšanas stāžu. Šīs garantijas mērķis esot

pirmspensijas vecuma personu sociālā aizsardzība gadījumos, kad

tās nespēj iekļauties darba tirgū.

6.2. Valsts budžeta sabalansēšanas procesā varot

rasties nepieciešamība samazināt budžeta izdevumus, lai

nodrošinātu pensiju turpmāku izmaksu. Šāds mērķis esot leģitīms.

Neesot šaubu, ka izmaksājamo pensiju apmēra samazināšana

nodrošina budžeta izdevumu samazināšanu.

Ar apstrīdēto normu varot sasniegt tās leģitīmo mērķi, taču to

esot iespējams sasniegt arī ar citiem, alternatīviem līdzekļiem -

priekšlaicīgās pensijas kā papildu sociālās garantijas atcelšanu

vai samazināšanu mazākā apmērā, vai arī jau priekšlaicīgi

piešķirto vecuma pensiju samazināšanu. Apstrīdētā norma paredzot

samazināt priekšlaicīgi piešķirtās vecuma pensijas tikai tām

personām, kurām apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī vēl nebija

radušās tiesības uz priekšlaicīgu vecuma pensiju. Līdz ar to

likumdevējs esot izvēlējies saudzējošu līdzekli mērķa

sasniegšanai.

6.3. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas

stabilizēšana un darbības ilgtermiņa nodrošināšana esot būtiska

sabiedrības labklājībai. Sociālo tiesību mērķis esot aizsargāt

visas sabiedrības intereses, bet gadījumos, kad tās saduras ar

indivīda tiesībām, - meklēt saprātīgu līdzsvaru starp tām. Arī

sociāli atbildīgas valsts princips prasot, lai valsts uztur tādu

sociālās drošības sistēmu, kas spēj nodrošināt aizsardzību

sociālā riska gadījumā.

Papildu sociālo garantiju ierobežojums smagos ekonomiskos

apstākļos esot samērojams ar sociālā budžeta ilgtspējas

nodrošināšanu. Sabiedrības ieguvums šajā gadījumā esot lielāks

par apstrīdētās normas radīto tiesību ierobežojumu.

6.4. Personām varējusi rasties likumīga, pamatota un

saprātīga paļāvība uz to, ka tās iegūs tiesības saņemt vecuma

pensiju 80 procentu apmērā, iestājoties nepieciešamajiem

priekšnoteikumiem. Paļāvība varējusi rasties uz sagaidāmām

tiesībām. Līdz ar to tiesiskās paļāvības aizsardzības apmērs esot

mazāks nekā gadījumā, ja paļāvība būtu radusies uz jau iegūtām

tiesībām. Ieviešot apstrīdēto normu, tiesiskās paļāvības

aizsardzībai neesot paredzēta nedz kompensācija, nedz arī

saudzējošs pārejas periods. Taču svarīgs esot apstrīdētās normas

kā papildu sociālās garantijas raksturs. Tā saglabājot tiesības

uz priekšlaicīgo vecuma pensiju, paredzot vienīgi samazinātu tās

apmēru un ierobežojot vēl neiegūtas tiesības.