Par likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 30.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Mg. mpa. Maija

Poršņova - norāda, ka priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja

savulaik ieviesta sakarā ar to, ka sievietēm pensijas vecums

paaugstināts par septiņiem gadiem un bijis nepieciešams mīkstināt

šo pārmaiņu. Tikai vēlāk priekšlaicīgā pensionēšanās tikusi

izmantota kā sociālās aizsardzības pasākums cilvēkiem, kuri pirms

pensijas vecuma sasniegšanas ir palikuši bez darba. M. Poršņova

uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai nav izraudzīts veiksmīgs

paņēmiens. Priekšlaicīgā pensionēšanās esot dārgs un neefektīvs

mehānisms. Tas radot apstākļus, kuros darba tirgu pamet

darbspējīgi un pieredzējuši darbinieki. Tāpēc likumdevējam

vajadzētu radīt priekšnoteikumus tam, lai personas pēc iespējas

retāk dotos priekšlaicīgā pensijā.

Lielākajā daļā Eiropas valstu vispār neesot iespēju

priekšlaicīgi pensionēties. Savukārt dažās valstīs šī iespēja

neesot iekļauta valsts pensiju shēmā.

Varot piekrist Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka

priekšlaicīgās pensionēšanās normatīvais regulējums nav bijis

stabils un tajā vairākkārt izdarīti grozījumi. Likumdevējs

pārejas noteikumos devis personām tiesības līdz 2011. gada beigām

doties priekšlaicīgā pensijā. Tātad indivīds varējis paļauties uz

to, ka līdz noteiktam brīdim priekšlaicīgā pensionēšanās iespēja

būs spēkā.

Personām, kuras nav sasniegušas pensijas vecumu, esot lielākas

izvēles iespējas nekā pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem.

Normatīvais regulējums padarot priekšlaicīgo pensionēšanos

pievilcīgu arī gadījumos, kad cilvēkam ir tiesības saņemt cita

veida sociālo atbalstu. Priekšlaicīga pensionēšanās ļoti

ietekmējot pensiju pietiekamību nākotnē.

Saskaņā ar 2009. gada statistikas datiem no visām pensijām,

kas piešķirtas no jauna, 21,1 procentu veidojušas priekšlaicīgās

pensijas. Priekšlaicīgā pensionēšanās nesamērīgi palielinot

sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi. No vienas puses,

priekšlaicīgā pensionēšanās destabilizējot sociālās

apdrošināšanas budžetu, no otras puses - samazinot tā ieņēmumus.

Līdz ar to priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas atcelšana būtu

vērtējama pozitīvi. Neesot pieņemama tāda prakse, ka termiņš,

līdz kuram sociālā garantija darbojas, regulāri tiek pagarināts,

radot iedzīvotājos sajūtu, ka tā darbosies vienmēr.