Par likuma "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" 6.panta otrās daļas 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 105.pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka

persona, kura uz tiesiska darījuma pamata ieguvusi nekustamo

īpašumu, taču savas tiesības nav nostiprinājusi zemesgrāmatā

pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanas, atrodas

vienādos un salīdzināmos apstākļos ar pārējām Kompensāciju likuma

6. panta otrajā daļā minētajām personu grupām (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 6. - 7. lpp.). Savukārt Saeima

uzskata, ka Kompensāciju likuma 6. panta otrajā daļā

regulētie gadījumi ir atšķirīgi, tāpēc arī norādītās personas

neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 61. - 62. lpp.).

Šajā lietā par Kompensāciju likuma 6. panta otrajā

daļā norādītās personu grupas vienojošo kritēriju ir atzīstams

tas, ka mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas

gadījumā visām šīm personām ir tiesības saņemt

kompensāciju.

Var piekrist Saeimas viedoklim, ka Kompensāciju likuma

6. panta otrajā daļā norādītie nekustamā īpašuma iegūšanas

tiesiskie pamati ir dažādi. Taču visām šajā tiesību normā

minētajām personu grupām tiek piemērots vispārīgais kompensācijas

piešķiršanas nosacījums, kas ietverts Kompensāciju likuma

5. panta pirmajā daļā. Proti, tiesības saņemt kompensāciju

ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas

zemesgrāmatā. Līdz ar to tikai tādām personām, kuras nekustamo

īpašumu ieguvušas uz kāda no Kompensāciju likuma 6. panta

otrajā daļā minētajiem pamatiem un savas īpašuma tiesības

nostiprinājušas zemesgrāmatā, ir tiesības saņemt kompensāciju par

mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu.

Tādējādi visas Kompensāciju

likuma 6. panta otrajā daļā minētās personas atrodas

vienādos un salīdzināmos apstākļos.