17. pants

Valstij ir pienākums radīt atbilstošus

tiesiskos instrumentus leģitīmā mērķa sasniegšanai. Satversmes

tiesai visupirms jāpārliecinās, vai ar likumdevēja izraudzītajiem

līdzekļiem ir iespējams sasniegt apstrīdētās normas leģitīmo

mērķi un vai šie līdzekļi neierobežo tādu personu tiesības, kuru

tiesības ierobežot likumdevējs nav vēlējies.

Kompensāciju likuma 6. panta otrā daļa ietver

atsauci uz 5. panta pirmo daļu, kurā paredzēts vispārīgais

kompensācijas piešķiršanas nosacījums, proti, ka tiesības prasīt

kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi

nostiprinātas zemesgrāmatā. Līdz ar to šī norma jau nodrošina to,

ka tiek ievērots tiesiskās noteiktības princips, jo zemesgrāmatās

veiktie ieraksti ir publiski ticami.

Nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā, tiek panākts

tas, ka mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas

gadījumā valsts var precīzi identificēt personu, kura ieguvusi

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu. Tādējādi valsts var

izmaksāt kompensāciju personai, kura atzīstama par nekustamā

īpašuma īpašnieku.

Līdz ar to likumdevēja

izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai.