6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda,

ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un 105. pantam.

6.1. Tiesībsargs uzskata par netaisnīgiem un

nesamērīgiem Saeimas apsvērumus par korroborācijas publisko

ticamību un valsts kā trešās personas nespēju atrast īsto

īpašnieku. Centieni sasniegt mērķi nedrīkstot uzlikt pārmērīgu

nastu privātpersonai.

Valstij esot pienākums atlīdzināt jebkura administratīvā

akta radītu mantisku zaudējumu. Apstrīdētajā normā ietvertais

ierobežojums neesot samērīgs, jo faktiski liedzot personai

izmantot savu īpašumu. Līdz ar to apstrīdētā norma esot pretrunā

ar tiesiskas valsts principu.

6.2. Kompensāciju likuma 6. panta otrajā

daļā norādītajos gadījumos īpašnieki neesot salīdzināmā stāvoklī,

tāpēc apstrīdētā norma nevarot tikt uzskatīta par diskriminējošu.

Taču apstrīdētās normas leģitimitāte esot apšaubāma, ja to

interpretē tādējādi, ka valsts sabiedrības interesēs neizmaksā

kompensāciju par īpašuma vērtības samazinājumu.

Tiesībsargs norāda, ka darījums nezaudē savu spēku, ja

nav nostiprināts zemesgrāmatā. Konkrētajā administratīvajā lietā

zemes īpašniekam pienākoties kompensācija, un atšķirīga attieksme

starp Kompensāciju likuma 6. panta otrajā daļā ietvertajām

personu grupām neesot pamatota.

6.3. Tiesībsargs pievienojas Pieteikuma

iesniedzēja argumentācijai par to, ka apstrīdētās normas leģitīmo

mērķi varētu sasniegt ar samērīgākiem līdzekļiem. Tiesībsargs

norāda, ka būtiski ir nodrošināt sabiedrībā taisnīgumu. Valsts

atteikumu kompensēt saimnieciskās darbības ierobežojumu nevarot

pamatot nedz ar apstrīdētās normas gramatisko interpretāciju,

nedz ar publiskās ticamības principu.