8. pants

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes

tiesu izvērtēt, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes

91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Pēc

Pieteikuma iesniedzēja ieskata, Satversmes normu pārkāpums

izpaužas tādējādi, ka apstrīdētā norma liedz kompensāciju

personai, kura ieguvusi zemi uz tiesiska darījuma pamata un kuras

zemei mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti pirms

īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātais

tiesiskās vienlīdzības princips galvenokārt piemērojams kopā ar

citām pamattiesībām. Jo sevišķi tādēļ, ka nereti, balstoties

tikai uz šo principu, nevar secināt, kā izšķirama lieta.

Satversmes 91. pantā nostiprinātās tiesības ir

"salīdzinošas". Tās gan var pieprasīt vienlīdzīgu

attieksmi, bet pašas par sevi nevar atklāt, kādai šai attieksmei

jābūt, proti, vai tai jābūt labvēlīgai vai nelabvēlīgai. Lai

izvēlētos vienu no šiem risinājumiem, jāņem vērā citi apsvērumi,

kas atrodas ārpus vienlīdzības jēdziena robežām (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 11. novembra

sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 5. un 6.1. punktu

un 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā

Nr. 2006-04-01 15. punktu).

Šajā lietā tiesiskās vienlīdzības princips jāvērtē

kopsakarā ar Satversmes 105. pantu, jo nepieciešams

noskaidrot, vai kompensācija par mežsaimnieciskās darbības

ierobežojumu ietilpst īpašuma tiesību tvērumā.

Līdz ar to Satversmes tiesai

jānoskaidro, vai apstrīdētā norma ierobežo personai Satversmes

105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.