Par likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.panta otrās daļas 1. un 3.punkta un Ministru kabineta 1997.gada 20.maija noteikumu Nr.187 "Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus" 3.1., 3.2.2., 3.2.3. un 3.3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 105.pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Satversmes 91.pants

noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas

diskriminācijas.

Vienlīdzības princips, kas izriet

no Satversmes 91.panta pirmā teikuma, liedz valsts institūcijām

izdot tādas tiesību normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj

atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības

princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām,

kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī vienādos apstākļos, ja

tam ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk. Satversmes tiesas

2001.gada 5.decembra spriedumu lietā nr.2001-07-0103).

Likuma "Par zemes privatizāciju

lauku apvidos" 12.panta otrās daļas 1. un 3.punktā minētās

personas, kurām ir piešķirti kompensācijas sertifikāti, neatrodas

vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo vienas ir pieprasījušas

kompensāciju līdz 1992.gada 31.decembrim, bet otras to

izdarījušas tikai pēc šā datuma.

Līdz ar to šīs

personas neatrodas vienlīdzīgos un salīdzināmos apstākļos un

apstrīdētās likuma normas nepārkāpj vienlīdzības principu.