10. pants

Lietā ir strīds nevis par īpašuma tiesību

atjaunošanas ierobežojumu, bet gan par atjaunotā zemes īpašuma

uzmērīšanas apmaksas kārtību. Satversmes tiesa piekrīt Saeimas

paustajam viedoklim, ka iespēja saņemt valsts budžeta finansējumu

īpašumā piešķirtās zemes uzmērīšanai uzskatāma par valsts īpaši

piedāvātu finansiālu atbalstu, nevis par personas pamattiesībām.

Nav šaubu, ka likumdevējs var pieņemt lēmumu par īpaša finansiāla

atbalsta sniegšanu kādai personu grupai. Taču šāda rīcība nevar

būt pretrunā ar Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprināto

vienlīdzības principu.

Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91. panta pirmo

teikumu, ir atzinusi, ka vienlīdzības princips pieļauj un pat

prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos

apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas

atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs

pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada

3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409

secinājumu daļas 1. punktu un 2008. gada 29. decembra

sprieduma lietā Nr. 2008-37-03 7. punktu). Savukārt

atšķirīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata, ja tai

nav leģitīma mērķa vai ja nav samērīgas attiecības starp

izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem (sk.

Satversmes tiesas 2002. gada 23. decembra sprieduma

lietā Nr. 2002-15-01 secinājumu daļas 3.

punktu).

Izvērtējot, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai šajā normā

ir iekļauts regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret

personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos,

proti:

1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un

pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi

pret šīm personām;

3) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma

princips.