11. pants

Normatīvie akti par zemes īpašuma tiesību

atjaunošanu zemes reformas sākumposmā neparedzēja iespēju

bijušajiem zemes īpašniekiem, kuru zeme atradās Abrenes apriņķī,

vai viņu mantiniekiem iespēju pieprasīt līdzvērtīgu zemi citā

vietā. Minētajām personām bija tiesības saņemt tikai

kompensāciju.

Latvijas Republikas Augstākā padome 1992. gada 4. novembrī

pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par

privatizācijas sertifikātiem" spēkā stāšanās kārtību",

kura 15. punktā paredzēja "uzdot Balvu rajona Tautas

deputātu padomei pieņemt lēmumus par kompensācijas piešķiršanu

par zemi Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru

pagastā". Likuma "Par zemes privatizāciju lauku

apvidos" 14. pants paredzēja, ka kompensācijas apmēru

nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības un tās novērtējuma zemes

nacionalizācijas brīdī, un kompensācija izmaksājama valsts

kompensācijas sertifikātos. Lai izpildītu minētās prasības un

varētu aprēķināt kompensācijas apmēru, Ministru kabinets 1994.

gada 22. novembrī izdeva noteikumus Nr. 214 "Par grozījumiem

Ministru Padomes 1993. gada 10. februāra lēmumā Nr. 66 "Par

normatīvo aktu apstiprināšanu zemes privatizācijai lauku

apvidos"", nosakot arī vidējo bijušā Abrenes apriņķa

viena hektāra zemes novērtējumu ballēs un rudzu vienībās zemes

nacionalizācijas brīdī.

Nedz tajā laikā spēkā bijušie likumi, nedz minētais lēmums

expressis verbis neparedzēja bijušajiem zemes īpašniekiem,

kuru zeme atradās Abrenes apriņķī, vai viņu mantiniekiem iespēju

pieprasīt līdzvērtīgu zemi citā vietā. Tātad sākotnēji Latvijas

valsts bija paredzējusi atšķirīgu zemes īpašuma tiesību

atjaunošanas procedūru tām personām, kuru zemes īpašumi 1940.

gada 21. jūlijā atradās Abrenes apriņķī, proti, par šiem zemes

īpašumiem varēja izmaksāt tikai kompensācijas sertifikātus,

nepieļaujot iespēju iegūt līdzvērtīgu zemi citā vietā.

Taču vēlāk Latvijas valsts veica pasākumus un deva tādu

iespēju, lai bijušie zemes īpašnieki, kuru zemes īpašumi 1940.

gada 21. jūlijā atradās Abrenes apriņķī, vai viņu mantinieki

tomēr varētu atjaunot zemes īpašuma tiesības un iegūt līdzvērtīgu

zemi citā vietā. Minētais atspoguļots arī Centrālās zemes

komisijas 1995. gada 13. februāra rīkojumā Nr. 5, kurā norādīts,

ka šīm personām ir jādod iespēja saņemt līdzvērtīgu zemi, jo

kompensācijas netika izmaksātas to aprēķināšanai nepieciešamo

līdzekļu trūkuma dēļ, bet brīva zeme bija pieejama. Ministru

kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1030

"Centrālajā zemes komisijā iesniegto pieprasījumu

izskatīšanas kārtība" 7. punkts noteic, ka "personām,

kuru zemes īpašumi 1940. gada 21. jūlijā atradās Latvijas

Republikas teritorijā - Kacēnu, Upmales, Linavas, Augšpils, Gauru

un Purvmales pagastā -, ir tiesības pēc izvēles pretendēt uz

zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi jebkurā Balvu rajona

vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā". Līdz ar

to Abrenes apriņķa zemes īpašumi tika pielīdzināti tiem zemes

īpašumiem, kuri atrodas Balvu rajona teritorijā.

Veicot zemes reformu, zemes īpašuma tiesību atjaunošanas

mērķis tika sasniegts tādējādi, ka bijušajiem zemes īpašniekiem,

kuriem piederēja zeme bijušajā Abrenes apriņķī, vai viņu

mantiniekiem tika dota iespēja pieprasīt līdzvērtīgu zemi citā

vietā tāpat kā jebkurai citai personai atbilstoši likuma

"Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"

12. pantam. Līdz ar to bija radīti vienlīdzīgi apstākļi, lai

bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki varētu atjaunot

īpašuma tiesības uz zemi tajos gadījumos, kad līdz šim to nebija

iespējams izdarīt, tostarp arī tad, ja zeme atradās bijušajā

Abrenes apriņķī.

Tādējādi personas, kuru īpašums

atradās Abrenes apriņķī un kurām tika piešķirta līdzvērtīga zeme

citā administratīvajā teritorijā, neveido atsevišķu personu

grupu.