13. pants

Lai noskaidrotu, vai šai atšķirīgajai attieksmei ir

leģitīms mērķis, jāņem vērā gan zemes reformas mērķis, gan

iespējamais apstrīdētās normas mērķis.

Atjaunojot neatkarīgās Latvijas tiesību sistēmu, likumdevējam,

ievērojot tiesiskas valsts principus, bija pienākums veikt

pasākumus, lai iespēju robežās izlīdzinātu arī iepriekšējā režīma

nodarītos zaudējumus un atjaunotu taisnīgumu (sk. Satversmes

tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01

secinājumu daļas 1.punktu). Tādējādi zemes reformas mērķis

jau kopš paša tās sākuma bija taisnīguma atjaunošana iespēju

robežās.

Lai minēto mērķi sasniegtu, likumdevējs paredzēja īpašuma

tiesību atjaunošanu, atdodot dabā bijušos zemes īpašumus vai

piešķirot līdzvērtīgu zemi attiecīgā pagasta teritorijā, bet, ja

tur nebija iespējams piešķirt līdzvērtīgu zemi, - attiecīgā

rajona vai citu rajonu teritorijā (likuma "Par zemes reformu

Latvijas Republikas lauku apvidos" 13. pants). Proti, ja

citādi nebija iespējams atjaunot īpašuma tiesības, likumdevējs

bija paredzējis piešķirt zemi pēc iespējas tuvāk tam

zemesgabalam, kas personai piederēja 1940. gada 21. jūlijā.

Saeima norāda, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis bija

veicināt īpašuma tiesību atjaunošanu tās pašas administratīvās

teritorijas ietvaros, lai zemes īpašnieki, ja vien tas iespējams,

atgrieztos savā novadā, atjaunotu un attīstītu tieši tajā

tradicionālo lauku dzīvesveidu. Minētais mērķis saskan arī ar

likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku

apvidos" 1. pantā teikto: "Zemes reformas mērķis ir

pakāpeniskas privatizācijas gaitā pārkārtot zemes lietošanas un

īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības laukos, lai

veicinātu Latvijas tradicionālā lauku dzīvesveida atjaunošanu,

nodrošinātu dabas un citu resursu saimniecisku izmantošanu un

aizsardzību, augsnes auglības saglabāšanu un celšanu, kvalitatīvu

lauksaimniecības produktu ražošanas palielināšanu."

Tādējādi atšķirīgajai attieksmei bija noteikts leģitīms

mērķis - veicināt īpašuma tiesību atjaunošanu tās pašas

administratīvās teritorijas ietvaros, panākot Latvijas

valsts teritorijas vienmērīgu attīstību, kas ir visas

sabiedrības interesēs.