Par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 22.panta pirmās daļas otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Līdz 2007. gada 14. jūnija likumam "Grozījumi

likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku

apvidos"" Centrālajai zemes komisijai bija tiesības

atjaunot bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem

īpašuma tiesības uz viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto vai

brīvo, valstij piekrītošo zemi, ja rakstveida iesniegums par

īpašuma tiesību atjaunošanu un dokumenti, kas apliecina zemes

īpašuma vai mantošanas tiesības, iesniegti Centrālajā zemes

komisijā līdz 2008. gada 1. septembrim. Likums nenoteica nekādus

papildu kritērijus, pēc kuriem personai tiktu piedāvāts

līdzvērtīgs zemesgabals. Tādējādi personām līdzvērtīgs

zemesgabals varēja tikt piešķirts neatkarīgi no tā, kurā

administratīvajā teritorijā atradās bijušais zemes īpašums.

Apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret iedzīvotāju

grupām, nosakot, ka zemes uzmērīšana par valsts budžeta

līdzekļiem paredzēta tikai tām personām, kas līdzvērtīgu zemi

ieguvušas tajā pašā administratīvajā teritorijā, kurā atradās

bijušais īpašums.

Līdzvērtīga zeme tika piešķirta bijušajiem īpašniekiem vai to

mantiniekiem tādēļ, ka noteikto ierobežojumu dēļ īpašuma tiesības

uz bijušo zemes īpašumu nebija iespējams atjaunot. Lai izvērtētu,

vai administratīvā teritorija, kurā īpašums atrodas, ir objektīvs

kritērijs kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem

līdzvērtīgas zemes saņemšanas gadījumā, ir nepieciešams izšķirt

trīs šādas salīdzināmas zemes saņēmēju grupas:

1) personas, kurām īpašuma tiesības atjaunotas, piešķirot

līdzvērtīgu zemi tajā pašā administratīvajā teritorijā, kurā

atradās bijušais īpašums;

2) personas, kurām īpašuma tiesības atjaunotas, piešķirot

līdzvērtīgu zemi citā administratīvajā teritorijā pēc pašas

personas izvēles (subjektīvu apstākļu dēļ);

3) personas, kurām īpašuma tiesības atjaunotas, piešķirot

līdzvērtīgu zemi citā administratīvajā teritorijā tāpēc, ka

attiecīgajā administratīvajā teritorijā brīva zeme nebija

pieejama (objektīvu apstākļu dēļ).

Vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas trīs grupas, ko

veido personas, kurām zemes īpašums kompensēts ar līdzvērtīgu

zemi. Taču zemes kadastrālā uzmērīšana par valsts budžeta

līdzekļiem tiek nodrošināta tikai tām personām (pirmā grupa),

kurām tā veicama tajā pašā administratīvajā teritorijā, kurā

atradās bijušais zemes īpašums. Pārējām personām (otrā un trešā

grupa) zemes kadastrālā uzmērīšana jāveic par saviem

līdzekļiem.

Tādējādi atšķirīgā attieksme pret

personām paredzēta atkarībā no tā, kurā administratīvajā

teritorijā atrodas piešķirtā līdzvērtīgā zeme.