16. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu

gadījumā, kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par

neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tai

jānosaka brīdis, ar kuru attiecīgā norma zaudē spēku. Šajā lietā

Pieteikuma iesniedzējs, izskatot administratīvo lietu, lai

novērstu privātpersonas - pieteicējas administratīvajā lietā -

pamattiesību aizskārumu, vērsies Satversmes tiesā ar pieteikumu

par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam un lūdzis

apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no tās pieņemšanas

dienas.

Nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku,

Satversmes tiesa izvērtē, vai apstrīdētās normas atzīšana par

spēku zaudējušu ar atpakaļejošu datumu ir nepieciešama

izskatāmajā administratīvajā lietā aizskartās personas

pamattiesību aizsardzībai un vai pastāv kādi apsvērumi,

atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par spēkā

neesošu ar atpakaļejošu datumu tikai attiecībā uz konkrētu

personu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra

sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu).

Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no tās

pieņemšanas brīža attiecībā uz pieteicēju administratīvajā lietā

ir vienīgā iespēja aizsargāt viņas pamattiesības. Taču nevar

izslēgt iespējamību, ka vēl kāda persona savu ar apstrīdēto normu

aizskarto pamattiesību aizsardzības labad ir vērsusies tiesā.

Tāpēc apstrīdētā norma attiecībā uz visām tām personām, kas ir

uzsākušas šādu tiesvedību, zaudē spēku no tās pieņemšanas

brīža.

Savukārt apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās

pieņemšanas brīža attiecībā uz visām personām, kurām zemes

īpašums objektīvu iemeslu dēļ kompensēts ar līdzvērtīgu zemi citā

administratīvajā teritorijā, vairs nav iespējama. Kopš

apstrīdētās normas spēkā stāšanās ir pagājuši četri gadi. Turklāt

apstrīdētajā normā iekļauts normatīvais regulējums, kas bijis

spēkā jau kopš 1995. gada. Šobrīd nav iespējams atjaunot tiesības

uz valsts finansiālu atbalstu zemes uzmērīšanai visām personām,

kuras objektīvu iemeslu dēļ ieguva zemes īpašumus citās

administratīvajās teritorijās un pašas maksāja par zemes

uzmērīšanu, jo šāds risinājums būtiski aizskartu citu personu

tiesības.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a: