8. pants

Zemes reformu kā kompleksu, ilgstošu un visu

Latvijas tautsaimniecību aptverošu procesu noteica vēsturiskie,

sociālekonomiskie un tiesiskie apstākļi. Kopš zemes

nacionalizācijas brīža bija pagājis ilgs laiks. Veicot zemes

reformu lauku apvidos, par tās mērķi tika izvirzīta zemes

lietošanas un īpašuma tiesisko, sociālo un ekonomisko attiecību

pārkārtošana, lai veicinātu Latvijas tradicionālā lauku

dzīvesveida atjaunošanu, nodrošinātu dabas un citu resursu

saimniecisku izmantošanu un aizsardzību, augsnes auglības

saglabāšanu un celšanu, kvalitatīvu lauksaimniecības produktu

ražošanas palielināšanu (likuma "Par zemes reformu Latvijas

Republikas lauku apvidos" 1. pants).

8.1. Atjaunojot neatkarīgās Latvijas tiesību sistēmu,

likumdevējam, ievērojot tiesiskas valsts principus, bija

pienākums veikt pasākumus, lai iespēju robežās izlīdzinātu arī

iepriekšējā režīma nodarītos zaudējumus un atjaunotu

taisnīgumu.

Par vienu no galvenajiem zemes reformas gaitā izmantojamiem

sociālā taisnīguma atjaunošanas līdzekļiem likumdevējs izvirzīja

okupācijas varas nelikumīgi atsavinātā zemes īpašuma atdošanu

bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Taču objektīvu

iemeslu dēļ ne visos gadījumos bija iespējams pilnībā atjaunot

pirmsnacionalizācijas laika situāciju, tāpēc likums neparedzēja

pilnīgu zemes denacionalizāciju. Likuma "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos" 4. panta otrā daļa noteica, ka

bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek

atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, atdodot dabā viņu bijušo

zemes īpašumu vai tā daļu vai piešķirot īpašumā līdzvērtīgu zemi

citā vietā attiecīgā pagasta vai rajona robežās vai arī citos

republikas pagastos ar šo pagastu zemes komisijas lēmumu no

nepieprasītās zemes vai valsts vai pašvaldību zemes.

8.2. Saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas

Republikas lauku apvidos" 4. pantu zemes reforma lauku

apvidos notika divās kārtās. Pirmajā kārtā zeme tika piešķirta

pastāvīgā lietošanā. Otrajā kārtā tika atjaunotas īpašuma

tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi tās bijušajiem

īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, bet citi šo zemi varēja iegūt

īpašumā par maksu. Jautājumu par īpašuma tiesību atjaunošanu un

zemes nodošanu īpašumā (zemes reformas otrā kārta) regulēja

likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".

Minētā likuma 6. panta ceturtā daļa paredzēja: ja bijušajiem

zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā

nevar atdot, viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi

citā vietā vai kompensāciju.