1. pants

Latvijas Republikas

Augstākā padome (turpmāk - Augstākā padome) 1991. gada

20. novembrī pieņēma likumu "Par zemes reformu Latvijas

Republikas pilsētās" (turpmāk - Likums par zemes reformu

pilsētās). Likuma 12. panta pirmā daļa sākotnējā

redakcijā paredzēja, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu

mantiniekiem ir tiesības pieprasīt īpašuma tiesību atjaunošanu uz

viņiem agrāk piederējušajiem zemes gabaliem, izņemot šā panta

1. un 2. punktā norādītos gadījumus. Minētā panta otrā daļa

noteica:

"Visos pārējos gadījumos, kad

bijušo zemes īpašnieku zeme apbūvēta vai uz tās saskaņā ar

pilsētas plānojuma un apbūves projektiem paredzēta tādu objektu

celtniecība, kas nepieciešami sabiedrības vajadzību

apmierināšanai, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu

mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības:

- pieprasīt zemes īpašuma tiesību

atjaunošanu un saņemt no apbūves īpašnieka (plānotās celtniecības

gadījumā - pilsētas pašvaldības) nomas maksu, kuras maksimālo

lielumu nosaka Latvijas Republikas Ministru padome;

- vai pieprasīt nodot viņiem

īpašumā vai piešķirt lietošanā tās pašas pilsētas

administratīvajās robežās līdzvērtīgu zemes gabalu atkarībā no

paredzamā zemes izmantošanas veida;

- vai saņemt kompensāciju likumā

noteiktajā kārtībā."

1.1. 1994. gada 31.

martā Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) pieņēma

likumu, kas paredzēja Likuma par zemes reformu pilsētās

12. pantu izteikt jaunā redakcijā. Šā panta otrā daļa tika

izteikta šādā jaunā redakcijā:

"Pārējos gadījumos bijušajiem

zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir

tiesības:

- pieprasīt zemes īpašuma tiesību

atjaunošanu un saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu;

- vai pieprasīt nodot viņiem

īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu;

- vai saņemt kompensāciju likumā

noteiktajā kārtībā."

1.2. 1997. gada

8. maijā Saeima pieņēma likumu, ar kuru Likuma par zemes

reformu pilsētās 12. pants tika papildināts ar jaunu otro

daļu šādā redakcijā:

"Ja bijušajiem zemes īpašniekiem

vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz

kuras atrodas šā likuma 12. panta pirmās daļas

3. punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu mājas,

valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un

energoapgādes objekti, ēkas un būves, kas privatizētas likumos un

normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, zemes nomas maksa gadā

nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās

vērtības."

Tāpat ar minēto likumu tika

nolemts uzskatīt līdzšinējo 12. panta otro daļu par trešo

daļu.

2. 1995. gada

21. jūnijā Saeima pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk - Likums par dzīvojamo

māju privatizāciju), kura 54. panta pirmā un otrā daļa

noteic:

"(1) Zemes gabala īpašniekam ir

pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta

īpašnieku.

(2) Zemes gabala nomas maksa

privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekiem

nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās

vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka,

privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala

īpašnieku."