Par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta trešajā daļā un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta pirmajā un otrajā daļā lietotā vārda "noma" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 105.pantam

16. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 105. pants

noteic: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst

izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var

ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu

atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma

gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu

atlīdzību."

Civillikuma 927. pants noteic, ka

īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, kas izpaužas kā

tiesības lietu valdīt un lietot, kā arī ar to rīkoties. Īpašnieka

tiesības rīkoties ar lietu savukārt ietver tiesības iznomāt to

citai personai (sk.: Grūtups A., Kalniņš E., 17. lpp.).

Tātad personai, kurai pieder zeme vai cits nekustamais īpašums,

ir tiesības to iznomāt pēc saviem ieskatiem. Ja nekustamā īpašuma

īpašniekam šīs tiesības ir liegtas, viņa īpašuma tiesības tiek

ierobežotas.

Ja persona saskaņā ar Likuma par

zemes reformu pilsētās 12. panta trešo daļu ir pieprasījusi

īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabalu, uz kura atrodas

citai personai piederoša ēka, tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem

ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar ēkas īpašnieku.

Tādējādi tiek ierobežotas īpašnieka tiesības pašam brīvi izlemt,

vai viņš iznomās savu zemes gabalu, kā arī tiesības brīvi

izvēlēties nomnieku.

Līdz ar to var

secināt, ka apstrīdētās normas ierobežo Pieteikuma iesniedzējas

tiesības uz īpašumu.