15. pants

Pieteikuma iesniedzēja

uzskata, ka Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais

vienlīdzības princips būtu ievērots, ja līdzīgi kā brīvostās

viņas zeme tiktu apgrūtināta ar personālservitūtu, kas nodibināts

par labu uz viņas zemes esošās ēkas dzīvokļu īpašniekiem.

Pieteikumā apgalvots, ka personas, kurām atjaunotas zemes īpašuma

tiesības brīvostu teritorijā un kuru zeme ir apgrūtināta ar

personālservitūtu par labu ostas pārvaldei, atrodoties vienādos

un salīdzināmos apstākļos ar tām personām, kurām atjaunotas zemes

īpašuma tiesības citviet pilsētā un uz kuru zemes atrodas citai

personai piederoša ēka.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma

4. panta ceturto daļu un Ventspils brīvostas likuma 4. panta

ceturto daļu ar šiem likumiem par labu ostas (brīvostas)

pārvaldei tiek nodibināts personālservitūts uz fiziskajām un

juridiskajām personām piederošo zemi, kuru atbilstoši šim likumam

aizņem brīvosta. Ostas pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esošo

fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi izmantot ostas

vajadzībām, kā arī iznomāt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas

darbojas brīvostas teritorijā, bez tiesībām nodot to

apakšnomā.

No minētajām likuma normām

nepārprotami izriet, ka ar personālservitūtu brīvostās tiek

apgrūtināti tie zemes gabali, kas ir nepieciešami ostas

vajadzībām. Par salīdzināmām personu grupām līdz ar to uzskatāmas

personas, kurām īpašuma tiesības ir atjaunotas uz tādu zemes

gabalu pilsētas teritorijā, uz kura atrodas citai personai

piederoša ēka, un personas, kurām īpašuma tiesības ir atjaunotas

uz brīvostas teritorijā esošu zemes gabalu, kas tiek izmantots

ostas vajadzībām.

15.1. Saskaņā ar Likuma par

ostām 2. pantu osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes

teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un

iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un

kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru

apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju

veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Savukārt saskaņā ar

Rīgas brīvostas likuma 2. pantu un Ventspils brīvostas

likuma 2. pantu brīvostas tiek izveidotas, lai veicinātu

Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju

piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba

vietu radīšanu. Tātad ostu, arī brīvostu, teritorijā esošā zeme

ir nepieciešama, lai nodrošinātu valstij un sabiedrībai svarīgas

intereses tautsaimniecības jomā.

Lai šīs intereses tiktu

aizsargātas, likumdevējs ostu ir noteicis par slēgtu teritoriju

ar īpašu darbības režīmu un sevišķiem saimnieciskās darbības

nosacījumiem. Tāpēc normatīvais regulējums, kas regulē tiesiskās

attiecības starp zemes īpašnieku, ostas pārvaldi, kā arī

saimnieciskās darbības subjektiem ostas teritorijā, atšķiras no

citviet pilsētā esošās zemes lietojuma tiesiskā regulējuma. Šāds

īpašs normatīvais regulējums citviet pilsētas teritorijā esošās

zemes izmantošanai nav nepieciešams, jo tai nav specifisko

funkciju, kas raksturīgas ostu teritorijā esošajai zemei.

15.2. Pieteikuma

iesniedzēja uzskata, ka par apstrīdēto normu neatbilstību

Sa­tversmes 91. pantam liecina arī atšķirīgais normatīvais

regulējums nodokļu maksāšanas jomā. Tas esot labvēlīgāks

brīvostās esošās zemes īpašniekiem, lai gan viņu īpašuma tiesību

ierobežojumi esot tādi paši kā Pieteikuma iesniedzējai.

Rīgas brīvostas likuma

4. panta septītā daļa un Ventspils brīvostas likuma

4. panta septītā daļa noteic, ka ostas (brīvostas) pārvalde

maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar ostas

vajadzībām izmantojamās zemes uzturēšanu, savukārt pārējās uz

zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks. Turpretī

piespiedu nomas gadījumā zemes īpašniekam ir jākārto visi

maksājumi, kas saistīti ar zemes uzturēšanu.

Nav pamatots Pieteikuma

iesniedzējas viedoklis, ka zemes īpašuma tiesību ierobežojumi

brīvostā ir tādi paši kā citviet pilsētā, jo saskaņā ar Rīgas

brīvostas likuma 4. panta ceturto daļu un Ventspils brīvostas

likuma 4. panta ceturto daļu ostas (brīvostas) pārvaldei ir

tiesības tās teritorijā esošo fiziskajām un juridiskajām personām

piederošo zemi ne tikai pašai izmantot ostas vajadzībām, bet arī

iznomāt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas ostas

teritorijā. Turklāt Rīgas brīvostas likuma 4. panta piektā daļa

un Ventspils brīvostas likuma 4. panta piektā daļa paredz, ka

ostas (brīvostas) pārvalde var būvēt uz brīvostas teritorijā

esošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves. Tādējādi

ostas (brīvostas) pārvalde minēto likuma normu ietvaros drīkst

lietot zemi un rīkoties ar to neatkarīgi no zemes īpašnieka

gribas. Turpretī piespiedu nomas gadījumā ēkas īpašniekam nav

tiesību rīkoties ar nomāto zemi, bet tiesības šo zemi lietot

viņam ir tikai nomas līgumā noteiktajā apmērā.

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas

norādītajam, ka atšķirīgais nodokļu regulējums ir pamatots, ņemot

vērā gan būtiskos zemes īpašnieku tiesību ierobežojumus

brīvostās, gan arī brīvostu teritorijā esošās zemes izmantošanas

mērķus, kas noteikti Rīgas un Ventspils teritorijas plānojumos.

Lielāko daļu Rīgas brīvostā esošās zemes saskaņā ar teritorijas

plānojumu ir atļauts izmantot ražošanas un rūpniecības apbūvei.

Savukārt Ventspils brīvostas teritorijā ietilpstošā zeme pārsvarā

ir rūpniecības, ostas termināļu un tehniskās apbūves teritorija.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu

Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un

nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"

2. punktu zemes vienībai nosakāmais nekustamā īpašuma

lietošanas mērķis ir tieši atkarīgs no teritorijas plānojumā

noteiktā zemes izmantošanas veida. Tādējādi brīvostu teritorijā

zemes gabalu lietošanas mērķi lielākoties ir saistīti ar

ražošanu, un tiem ir augsta kadastrālā vērtība, no kuras tiek

aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Līdz ar to arī nekustamā

īpašuma nodoklis brīvostu teritorijā ir lielāks nekā citviet

pilsētā.

Tādējādi

bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki, kuriem saskaņā ar

Likumu par zemes reformu pilsētās ir atjaunotas īpašuma tiesības

uz zemes gabalu, uz kura atrodas citai personai piederoša ēka, un

personas, kurām īpašuma tiesības ir atjaunotas uz brīvostas

teritorijā esošu zemi, kas tiek izmantota ostas vajadzībām,

atrodas atšķirīgos apstākļos un attieksme pret abām personu

grupām ir atšķirīga. Līdz ar to arī attiecībā uz šīm personu

grupām Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais

līdztiesības princips ir ievērots.