Par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta trešajā daļā un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta pirmajā un otrajā daļā lietotā vārda "noma" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 105.pantam

19. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai pamattiesību

ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam

leģitīmam mērķim - citu konstitucionāla ranga vērtību

aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01

9. punktu). Personas īpašuma tiesības var ierobežot, lai

nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu,

sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Viens no galvenajiem zemes

reformas mērķiem ir atjaunot sociālo taisnīgumu, kas tika

pārkāpts, padomju okupācijas varai prettiesiski un bez atlīdzības

atsavinot Latvijas iedzīvotājiem īpašumus. Likums par zemes

reformu pilsētās kā vienu no galvenajiem sociālā taisnīguma

atjaunošanas līdzekļiem izvirzīja nelikumīgi atsavinātās zemes

atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem

(sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma

lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 1. punktu).

Taču tajā pašā laikā likumdevējam jāņem vērā arī to personu

intereses, kuru ēkas un būves atrodas uz citai personai

piederošas zemes.

Nenosakot zemes gabala īpašniekam

nekādus pienākumus pret ēkas īpašnieku, varētu izveidoties tāda

situācija, ka zemes gabala īpašnieks nevēlas vai nespēj vienoties

ar ēkas īpašnieku par zemes lietošanu. Šādā gadījumā ēkas

īpašnieks nevarētu piekļūt savam īpašumam, jo viņam nebūtu

tiesiska pamata atrasties uz citai personai piederoša zemes

gabala un to lietot. Tādējādi Satversmes tiesa piekrīt Saeimas

atbildes rakstā norādītajam, ka apstrīdētajās normās ietvertais

īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēs un

tam ir leģitīms mērķis - nodrošināt ēku īpašniekiem piekļuvi viņu

nekustamajam īpašumam. Savukārt par īpašuma tiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi nevar uzskatīt to, ka apstrīdētās normas nodrošina

zemes īpašniekam ienākumus no zemes gabala, kuru viņš nevar

iznomāt citām personām. Leģitīmajam mērķim ir jākalpo citu

cilvēku tiesību nodrošināšanai. Ierobežojuma leģitīmais mērķis

nav aizsargāt tās personas tiesības, kuras īpašuma tiesības ir

ierobežotas saskaņā ar likumu.

Kaut arī Saeima atbildes rakstā

citus leģitīmus mērķus nav norādījusi, Satversmes tiesai, ņemot

vērā Satversmes tiesas procesa principus, pašai pēc savas

iniciatīvas ir jāpārliecinās, vai apstrīdētajiem ierobežojumiem

nav saskatāmi vēl citi leģitīmi mērķi (sk. Satversmes tiesas

2006. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2005-16-01

16. punktu).

Īpašniekam ir jābūt nodrošinātai

iespējai piekļūt viņa lietai, lai viņš to varētu valdīt un

lietot. Tātad likumdevējs, paredzot zemes gabala īpašniekam

pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu ar ēkas īpašnieku, ir

nodrošinājis ēkas īpašnieka tiesības netraucēti valdīt un lietot

viņam piederošo ēku. Var secināt, ka likumdevēja noteiktā zemes

gabala īpašnieka īpašuma tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis

ir aizsargāt ēkas īpašniekiem Satversmes 105. pantā

noteiktās tiesības uz īpašumu.

Līdz ar to

īpašuma tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku

tiesību aizsardzība.