24. pants

Lai konstatētu, vai

apstrīdētās normas atbilst samērīguma principam, Sa­tversmes

tiesai jānoskaidro, vai labums, ko sabiedrība iegūst ar

Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību ierobežojumu, ir lielāks

par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

zaudējumu.

Saskaņā ar Likuma par zemes

reformu pilsētās 2. pantu, veicot zemes reformu pilsētā, tai

tika izvirzīts šāds mērķis - pārkārtot zemes īpašuma un

lietošanas attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības

interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes

aizsardzību un racionālu izmantošanu. Lai pārkārtotu tiesiskās

attiecības, kas bija izveidojušās starp zemes gabala īpašnieku un

uz tā paša zemes gabala esošās ēkas īpašnieku, likumdevējam

vajadzēja izvēlēties tādus līdzekļus, kas ļautu panākt pēc

iespējas taisnīgāku līdzsvaru starp dažādu sabiedrības locekļu

pretrunīgajām interesēm (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-02 secinājumu

daļas 1. punktu).

No vienas puses, likumdevējs,

ieviešot piespiedu nomu, ierobežoja to zemes īpašnieku vai viņu

mantinieku īpašuma tiesības, kuri izvēlējās zemes īpašuma tiesību

atjaunošanu. Viņiem tika liegta iespēja brīvi lemt par viņu zemes

gabalu nodošanu lietošanā citām personām.

No otras puses, sabiedrība kopumā

gūst labumu no tā, ka likumdevējs ir izvēlējies piespiedu nomu kā

līdzekli zemes īpašnieka un uz zemes esošās ēkas īpašnieka

savstarpējo tiesisko attiecību noregulēšanai.

Kā pamatoti norāda Saeima, nomas

līgums nodrošina zemes īpašniekam ienākumus no zemes gabala

izmantošanas. Ja arī zemes īpašniekam būtu tiesības brīvi lemt

par zemes gabala nodošanu lietošanā citai personai, viņam nebūtu

faktiskas iespējas iznomāt zemes gabalu personai, kas nav uz šā

zemes gabala esošās ēkas īpašnieks. Šāda persona nebūtu

ieinteresēta lietot vienam īpašniekam piederošu zemi, ja uz tās

atrodas citam īpašniekam piederoša ēka.

Kā jau secināts iepriekš,

apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir nodrošināt, lai ēkas

īpašnieks varētu valdīt un lietot viņa īpašumā esošo ēku

gadījumos, kad zemes īpašnieki vai viņu mantinieki izvēlējušies

nevis saņemt līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju, bet gan

atjaunot zemes īpašuma tiesības.

Apstrīdētās normas ir

nepieciešamas, lai nodrošinātu pēc iespējas taisnīgāku līdzsvaru

starp zemes īpašnieka un uz tās esošās ēkas īpašnieka interesēm.

Sabiedrība ar apstrīdētajām normām iegūst tiesisko kārtību, kas

ir svarīga demokrātiskas valsts un sabiedrības funkcionēšanai.

Likumā noteiktā kārtība, kas paredz saskaņot dažādu personu

atšķirīgās intereses, atbilst visas sabiedrības interesēm, un

sabiedrības ieguvums no šādas kārtības ir lielāks nekā zaudējums,

kas indivīdam nodarīts ar īpašuma tiesību ierobežojumu.

Līdz ar to

labums, ko sabiedrība iegūst ar apstrīdētajām normām, ir lielāks

par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

zaudējumu.

Tādējādi

apstrīdētās normas atbilst arī samērīguma principam un nav

pretrunā ar Satversmes 105. pantā noteiktajām personas

tiesībām uz īpašumu.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt likuma

"Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta

trešajā daļā un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju" 54. panta pirmajā un otrajā daļā lietoto

vārdu "noma" par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

J.Jelāgins