6. pants

Tieslietu

ministrija norāda, ka piespiedu nomas gadījumā pastāvot zemes

īpašnieka īpašuma tiesību ierobežojums. Šo ierobežojumu radot

nevis piespiedu nomas līgums, bet gan zemes īpašuma tiesību

atjaunošanas un privatizācijas procesā pieļautā situācija, ka

zemei un uz tās esošai ēkai var būt dažādi īpašnieki. Neesot

šaubu par to, ka ierobežojums ir noteikts ar likumu.

Tieslietu ministrija uzskata, ka

apstrīdētajās normās noteiktajam īpašuma tiesību ierobežojumam ir

leģitīms mērķis. Zemes īpašnieka tiesību ierobežojuma mērķis esot

aizsargāt ēkas īpašnieka tiesības, savukārt nomas līgums kā

atlīdzības līgums nodrošinot ienākumus zemes īpašniekam, kurš

nevar zemi iznomāt citai personai. Tāpat apstrīdētajās normās

noteiktais zemes īpašnieka pienākums noslēgt nomas līgumu esot

uzskatāms par saudzējošāko leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekli.

Tas esot saudzējošāks nekā zemes īpašnieka tiesību ierobežošana

ar reālservitūtu.

Analizējot apstrīdēto normu

atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, Tieslietu

ministrija piekrīt Saeimas viedoklim. Personas, kurām pieder zeme

Rīgas un Ventspils brīvostu teritorijā, un zemes īpašnieki

citviet pilsētās atrodoties salīdzināmos, bet ne vienādos

apstākļos. Atšķirīgajai attieksmei pret abām personu grupām esot

objektīvs un saprātīgs pamats.

Vērtējot reālservitūtu

nodibināšanu par labu dzīvokļa īpašumiem kā alternatīvu

pastāvošajām piespiedu nomas attiecībām, Tieslietu ministrija

norāda, ka šādā gadījumā normatīvajos aktos būtu īpaši

jāreglamentē šo servitūtu nodibināšanas kārtība. Tāpat būtu

jārisina jautājums par zemesgrāmatās jau ierakstītajiem piespiedu

nomas līgumiem.

Tieslietu ministrija secina, ka

zemes īpašnieku tiesiskais stāvoklis pasliktinātos, ja piespiedu

nomas līgumus aizstātu reālservitūti. Zemes nomas līgumā varot

paredzēt dažādus pusēm izdevīgus nosacījumus, savukārt

reālservitūta gadījumā līgums netiktu slēgts un visi ar servitūtu

saistītie nosacījumi būtu jāparedz normatīvajos aktos. Turklāt

servitūta nodibināšana negarantētu nodokļu sloga samazināšanos.

Nodokļu politikas izmaiņu rezultātā varētu tikt pieņemts gan

zemes iznomātājam labvēlīgāks regulējums, gan arī regulējums, kas

nav izdevīgs ar reālservitūtu apgrūtināta zemes gabala

īpašniekam.