5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs,

profesors, dr.iur. Jānis Rozenfelds norāda, ka

piespiedu nomas attiecības esot vērtējamas kā juridiska

anomālija. Tās esot izveidotas piespiedu kārtā uz likuma pamata

pretēji šo attiecību dalībnieka - iznomātāja - gribai. Neesot

pamatots apgalvojums, ka piespiedu nomas tiesiskās attiecības ir

zemes īpašnieka izvēles rezultāts, jo īpašuma tiesību atjaunošana

attiecībā uz zemi sākās 1991. gadā, bet piespiedu nomas institūts

tika ieviests tikai 1995. gadā.

Piespiedu nomas institūts neatbilstot Civillikumā ietvertajam

līguma slēgšanas brīvības principam un nomas normatīvajam

regulējumam. Minētais institūts radot pušu tiesību un pienākumu

neatbilstību. Tas nestimulējot privatizētā objekta īpašnieku

pildīt nomas noteikumus un mainīt esošo tiesisko stāvokli. Bez

tam tiesību normās neesot noteikts precīzs piespiedu nomas

tiesisko attiecību dalībnieku tiesību un pienākumu apjoms,

piemēram, attiecībā uz privatizētā objekta īpašnieka tiesībām

labiekārtot attiecīgo zemesgabalu.

Spriedums lietā Nr. 2008-36-01 esot ievērots tikai daļēji, jo,

pieņemot apstrīdētās normas, Saeima neesot izvērtējusi, kā tās

ietekmēs zemes īpašnieka tiesības un tiesisko stāvokli. Tāpat

neesot izskatīts jautājums, vai piespiedu nomas maksas apmērs

pildīs atlīdzības funkciju. Tādējādi apstrīdētās normas

neatbilstot samērīguma principam un līdz ar to arī Satversmes

105. pantam.

Apstrīdēto normu dēļ Pieteikuma iesniedzējas 2010. gada

ienākumi no nomas maksas esot tikai 0,73 procenti no zemesgabala

kadastrālās vērtības. Šāds ienākumu līmenis nekādā veidā

neatbilstot tirgus cenām. Tirgus cenai atbilstu tāda situācija,

ka ikgadējais ienākums no nekustamā īpašuma būtu aptuveni 10 - 20

procentu apmērā no attiecīgā nekustamā īpašuma cenas.

Neesot pamatoti tas, ka kadastrālās vērtības bāzes tiesiskais

regulējums neparedz nekustamā īpašuma vērtības korekciju atkarībā

no tā, vai uz zemesgabala atrodas citai personai piederošs

nekustamais īpašums. Šo nepilnību būtu nepieciešams novērst, jo

ar piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām apgrūtināta nekustamā

īpašuma tirgus vērtība esot zemāka par neapgrūtināta nekustamā

īpašuma tirgus vērtību.

Apstrīdēto normu alternatīva varētu būt privatizētā objekta

īpašnieka tiesības izpirkt attiecīgo zemesgabalu, ja tas likumā

noteiktā laikā šādu vēlmi izteiktu. Šādu tiesību īstenošana

veicinātu nekustamā īpašuma vērtības korekciju, ja par pamatu

tiktu ņemta nevis zemesgabala kadastrālā vērtība, bet gan tā

tirgus vērtība. Tāpat apstrīdēto normu alternatīva būtu zemes

īpašniekam piešķirtas tiesības prasīt attiecīgā privatizētā

objekta pārdošanu izsolē, ja nomnieks, piemēram, trīs gadus nav

maksājis nomas maksu.