Par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" pārejas noteikumu 7. punkta, ciktāl tas attiecas uz zemi zem daudzdzīvokļu mājām, un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 40.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) norāda, ka Saeima,

pieņemot apstrīdētās normas, būtībā esot saglabājusi iepriekš

spēkā bijušo regulējumu. 2009. gada 22. oktobra grozījumi Likumā

par zemes reformu pilsētās un Likumā par dzīvojamo māju

privatizāciju esot formāli, jo to rezultātā nekas neesot

mainījies un spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 secinātais neesot

ievērots.

Apstrīdētās normas arī nesasniedzot to leģitīmo mērķi -

aizsargāt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus no zemesgabala

nomas maksas strauja paaugstinājuma, jo pēc to darbības beigām

piespiedu nomas maksa tik un tā strauji pieaugšot. Piemēram,

Pieteikuma iesniedzējai piederošā zemesgabala nomas maksa 2011.

gadā varētu būt pat astoņas reizes lielāka. Likumdevēja rīcībā

esot citi leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi, piemēram, tas

varētu noteikt citādu procentuālo nomas maksas pieaugumu vai

apsvērt iespēju izveidot brīvprātīgu dalītu īpašumu.

Pieteikuma iesniedzējai neesot varējusi izveidoties tiesiskā

paļāvība uz to, ka apstrīdētajās normās ietvertais termiņš netiks

pagarināts un šāds iespējamais pamattiesību ierobežojums netiks

saglabāts arī turpmāk. Tas, ka ar spriedumu lietā Nr. 2008-36-01

tika atceltas iepriekš spēkā bijušās normas, pats par sevi

nedodot pamatu secinājumam, ka turpmāk tiks atcelti visi

ierobežojumi, kas skar piespiedu nomas tiesiskās attiecības.