4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas
tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) norāda, ka Saeima,
pieņemot apstrīdētās normas, būtībā esot saglabājusi iepriekš
spēkā bijušo regulējumu. 2009. gada 22. oktobra grozījumi Likumā
par zemes reformu pilsētās un Likumā par dzīvojamo māju
privatizāciju esot formāli, jo to rezultātā nekas neesot
mainījies un spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 secinātais neesot
ievērots.
Apstrīdētās normas arī nesasniedzot to leģitīmo mērķi -
aizsargāt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus no zemesgabala
nomas maksas strauja paaugstinājuma, jo pēc to darbības beigām
piespiedu nomas maksa tik un tā strauji pieaugšot. Piemēram,
Pieteikuma iesniedzējai piederošā zemesgabala nomas maksa 2011.
gadā varētu būt pat astoņas reizes lielāka. Likumdevēja rīcībā
esot citi leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi, piemēram, tas
varētu noteikt citādu procentuālo nomas maksas pieaugumu vai
apsvērt iespēju izveidot brīvprātīgu dalītu īpašumu.
Pieteikuma iesniedzējai neesot varējusi izveidoties tiesiskā
paļāvība uz to, ka apstrīdētajās normās ietvertais termiņš netiks
pagarināts un šāds iespējamais pamattiesību ierobežojums netiks
saglabāts arī turpmāk. Tas, ka ar spriedumu lietā Nr. 2008-36-01
tika atceltas iepriekš spēkā bijušās normas, pats par sevi
nedodot pamatu secinājumam, ka turpmāk tiks atcelti visi
ierobežojumi, kas skar piespiedu nomas tiesiskās attiecības.