Par likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" 2. pants

- Satversmes 64. pants.

- Satversmes 73. pants.

- Satversmes 78. pants.

- Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22. pants un 23. panta pirmā,

otrā un trešā daļa.

Satversmes 2. pants: "Latvijas valsts suverēnā

vara pieder Latvijas tautai".

Satversmes 64. pants: "Likumdošanas tiesības

pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un

apmēros".

Satversmes 73. pants: "Tautas nobalsošanai

nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem,

muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un

uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un

tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar

ārvalstīm".

Satversmes 78. pants: "Ne mazāk kā vienai

desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam

pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma

projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem

bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas

nobalsošanai".

No tā izriet, ka Satversmes 78. pantā ir noteiktas tautas

tiesības rosināt likuma grozījumus, savācot ne mazāk kā 1/10 daļu

vēlētāju parakstu.

2. Pašreizējā situācija un

problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts,

tiesiskā regulējuma mērķis un būtība.

2.1. Pašreizējā situācija.

2.1.1. Likuma pieņemšanas gaita,

pamatojums un Likuma II nodaļas apskats

[1] 2020. gada 28. maijā Ministru kabineta ārkārtas sēdes

slēgtajā daļā tika pieņemts lēmums atbalstīt likumprojektu

"Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības

likums", turpmāk tekstā - Likums, ar mērķi atjaunot

"vispārējo tiesisko kārtību, paredzot atbilstošus

piesardzības pasākumus, kas nodrošina ar sabiedrības drošības un

veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu

apjomu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar

Covid-19 infekcijas izplatību

valstī".1

[2] Likuma anotācijas pamatojumā tika norādīts, ka

Covid-19 infekcijas izplatības neprognozējamības dēļ

"tiesiskās stabilitātes un sabiedrības drošības nolūkā

nepieciešams izstrādāt likuma līmeņa tiesību aktu, kas pēc

ārkārtējās situācijas beigām noregulē privātpersonu tiesību un

institūciju kompetences un darbības jautājumus".

[3] Likuma anotācijā sadaļā "Pašreizējā situācija un

problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts,

tiesiskā regulējuma mērķis un būtība" ir noteikts -

"ņemot vērā, ka likumā "Par ārkārtējo situāciju un

izņēmuma stāvokli" ietvertie pasākumi un tiesiskie līdzekļi

izmantojami vienīgi gadījumos, ja riskus vairs nav iespējams

efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā

noteiktos tiesiskos līdzekļus, brīdī, kad vairs nepastāv

objektīva nepieciešamība saglabāt būtiskākos personas

ierobežojošos pasākumus, ārkārtējā situācija ir atceļama".

No anotācijā minētā ir secināms, ka, mazinoties infekcijas

riskiem, bet, ņemot vērā pastāvošos draudus un infekcijas

neprognozējamību, ir nepieciešams saglabāt minimāli ierobežojušus

noteikumus ar mērķi pakāpeniski atgriezties ierastā dzīves ritmā,

mēģinot izvairīties no ārkārtējās situācijas izsludināšanas kā no

pasākuma, kas visvairāk ierobežo pamattiesības.

[4] Likuma anotācijas sadaļā "Sabiedrības līdzdalība un

komunikācijas aktivitātes" ir norādīts, ka "sabiedrības

līdzdalība par šo priekšlikumu notiks likumprojekta virzības

ietvaros"2. No Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un

korupcijas novēršanas komisijas 2020. gada 3. jūnija sēdes

protokola ir secināms, ka, Likumu sagatavojot pirmajam lasījumam,

kā pieaicinātās personas piedalījās tikai ministriju pārstāvji,

tiesībsargs, Saeimas juridiskais birojs un atsevišķi Saeimas

deputāti. Komisijas sēde notika attālināti, videokonferences

formātā, un, lai piedalītos šajā sēdē, bija nepieciešamas gan

noteiktas tehniskas priekšrocības, gan savlaicīgas piekļuves

attālinātajai konferencei mehānisms.

[5] 2020.gada 4.jūnijā Likums tika atbalstīts Saeimā pirmajā

lasījumā, pirms tam Saeimas deputātiem atbalstot šī Likuma

steidzamību. Priekšlikumu attiecībā uz Likumu iesniegšanas

termiņš tika noteikts - viena stunda. Tajā pašā dienā, 2020. gada

4. jūnijā, notika Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas

novēršanas komisijas sēde, kurā likumprojekts tika sagatavots

otrajam, galīgajam lasījumam, ņemot vērā steidzamību.

[6] Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas

komisijas 2020. gada 4. jūnija sēdē, kā redzams no publiski

pieejamās informācijas - šīs komisijas sēdes protokolā, Likuma

sagatavošanas otrajam lasījumam stadijā nepiedalījās neviens

sabiedrības pārstāvis3, kā arī netika iesniegts

neviens rakstisks viedoklis no nevalstiskajām organizācijām -

biedrībām, nodibinājumiem vai arodbiedrībām.

[7] Līdz ar to secināms, ka Likuma pieņemšanā nav tikusi

nodrošināta nekāda sabiedrības līdzdalība nedz pirms tā projekta

iesniegšanas Saeimā, nedz arī Likuma izskatīšanas un pieņemšanas

gaitā. Turklāt komisijas attālinātās sēdes netika pārraidītas

publiski (tiešraidē), piekļuve tām bija ierobežota, un komisijas

sēžu ieraksti netika ievietoti Saeimas mājaslapā.

[8] Šāds Likuma pieņemšanas process neliecina par labu

likumdošanas praksi. Nepieciešamība pieņemt normatīvo tiesību

aktu pēc iespējas ātrāk nav attaisnojums nepietiekamai

sabiedrības iesaistei.

[9] Likuma anotācijā ir noteikts: "Jāapzinās, ka

gadījumā, ja nākotnē epidemioloģiskā situācija tomēr būtiski

pasliktinās, var rasties nepieciešamība atkārtoti izsludināt

ārkārtējo situāciju. Vienlaikus epidemioloģiskās drošības nolūkā

šobrīd visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar

Covid-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar

ārkārtējās situācijas beigām. Personu tiesību īstenošanā būs

nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojošus

nosacījumus uz ilgāku laika periodu, līdz tiks atrasts efektīvs

medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei. Atceļot ārkārtējo

situāciju, šādus jautājumus saskaņā ar Satversmi var izlemt tikai

Saeima. Vienlaikus, ņemot vērā Covid-19 izplatības mainīgo

un grūti paredzamo raksturu, Saeimai likuma līmenī būtu jāizšķir

tikai būtiskākie jautājumi, ietverot pienācīgu deleģējumu

Ministru kabinetam elastīgi reaģēt, apkarojot Covid-19

slimības izplatību". Likumprojekta iesniedzējs - Ministru

kabinets - apzinājās, ka personu tiesību īstenošanas kritēriju

noteikšana un ierobežojošo nosacījumu noteikšana pēc ārkārtējās

situācijas var notikt tikai un vienīgi likumdošanas ceļā, taču

piedāvāja "atvieglot" un "vienkāršot"

nosacīti smagnējo likumdevēja darbu, visus uzdevumus uzticot

Ministru kabinetam. Jāuzsver, ka tikmēr, kamēr šis Likums tika

sagatavots Ministru kabinetā, Saeima vēl bija tikai iesākusi

darbu ar jauno "e-saeimas" platformu un Likuma nodošana

komisijām 2020. gada 29. maijā notika pēc kārtas ceturtajā

attālinātajā Saeimas sēdē iepriekšminētajā platformā. Taču tagad,

kad platforma "e-saeima" jau ir ilgu laiku pārbaudīta

un uzlabota, Saeimas darbs ir elastīgs un ātrs. Līdz ar to -

vairs nepastāv nepieciešamība "atbrīvot" likumdevēju no

Ministru kabineta ieskatā "nebūtiska jautājuma", proti,

personu tiesību ierobežošana, izlemšanas.

[10] Likuma 2. nodaļa "Personu tiesību

ierobežojumi", kurā ietverti Likuma 3.-7. panti, nosaka

tiesisko ietvaru tādu pasākumu noteikšanai, kas ierobežo

privātpersonu tiesības. Anotācijā 3.panta paskaidrojumā ir

noteikts, ka Likums paredz valsts pienākumu privātpersonu tiesību

ierobežojumus noteikt vienīgi gadījumos, ja sabiedrības drošības

riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav

iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā

kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus. Brīdī, kad vairs nepastāv

objektīva nepieciešamība saglabāt privātpersonas ierobežojošos

pasākumus, tiesību ierobežojumi ir jāatceļ. Tā kā šis Likuma

pants ir nepieciešams, lai radītu priekšnosacījumus 4. panta

darbībai, tas ir jāizslēdz.

[11] Likuma 4. panta paskaidrojumā ir noteikts, ka šajā Likumā

tiek konsolidēti visi ierobežojumi, kuri iepriekš tika noteikti

likumā "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas

laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" un Ministru kabineta

rīkojumā Nr. 103 ietvertie ierobežojumi, kurus nepieciešams

saglabāt pēc ārkārtējās situācijas beigām, taču Ministru

kabinetam tiek deleģēta ierobežojumu piemērošanas kārtības

noteikšana atsevišķās nozarēs. Visām privātpersonām obligāti

piemērojamās normas ir "pārceļamas" uz Ministru

kabineta noteikumiem, bet - atsakoties no pārāk detalizēta

procesa apraksta, lai normas spētu darboties vienlīdz labi arī

nelielu epidemioloģiskās situācijas izmaiņu gadījumā. Līdz ar šo

pantu Ministru kabinetam uz neierobežotu laiku tika piešķirtas

likumdevēja pilnvaras, pat - bez Saeimas pārapstiprinājuma,

pieņemot lēmumus par personu tiesību ierobežojumiem un

pienākumiem. Ja arī Likuma iesniedzējs - Ministru kabinets - bija

noraizējies par tā saucamajiem "likumdošanas plūdiem"

un vēlējās "pasargāt" likumus no pārlieku lielas

detalizācijas, kas notiktu, "pārnesot" uz likumiem

atsevišķus ierobežojumus no Ministru kabineta rīkojumiem par

ārkārtējo situāciju, tomēr šādu situāciju bija iespējams atrunāt

likumā, paredzot Ministru kabinetam tiesības atcelt jau

nevajadzīgos ierobežojumus, bet nevis radīt jaunu sistēmu, kurā

Saeima faktiski ir pilnvarojusi Ministru kabinetu

"pārcelt" spēku saglabājušos ierobežojumus uz Ministru

kabineta noteikumiem, vienlaicīgi lemjot arī par jaunu

ierobežojumu noteikšanu. Likuma 4.pants ir jāizslēdz, jo personu

tiesību ierobežošanu nedrīkst atstāt Ministru kabineta ziņā.

Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 ir noteikusi, ka

pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos

gadījumos, turklāt - ievērojot samērīguma principu. Personu

brīvības ierobežojumiem jābūt noteiktiem ar likumu, attaisnotiem

ar leģitīmu mērķi un samērīgiem ar šo mērķi.

[12] Saeimai, uzticot Ministru kabinetam tiesības lemt par

personu tiesību ierobežojumiem, nav iespējas pirms katra Ministru

kabineta lēmuma izvērtēt katra ierobežojuma samērīgumu un

pamatotību. Tas ir jādara Saeimai, un tas ir jādara pirms

attiecīgā ierobežojuma noteikšanas. Ministru kabinetam dotais

pilnvarojums ir pilnībā jāpārstrādā, saglabājot tikai uzdevumu

Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā risināmi konkrētie

jautājumi (4. panta (1) daļas 9., 10., 14., 16., 18., 19., 20.,

21. un 22. punkti) atbilstoši esošai situācijai, kāda būs uz šī

likumprojekta pieņemšanas brīdi, bet, izslēdzot tiesības noteikt

personu tiesību ierobežojumus ar Ministru kabineta noteikumu

palīdzību.

[13] Likuma 5. panta paskaidrojumā ir noteikts, ka šis pants

uzliek par pienākumu publisko pasākumu, sapulču, gājienu un

piketu organizatoriem pieteikumā par pasākuma rīkošanu norādīt,

kādā veidā attiecīgajā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā

drošība un piesardzība. Tādā veidā pašvaldības tiks informētas,

vai plānotie pasākumi atbilst epidemioloģiskās drošības prasībām.

Tā kā šis pants ir pakārtots 4.pantā noteiktajam pilnvarojumam,

tas zaudē jēgu un ir jāatceļ.

[14] 2021. gada 4. novembrī Saeimā otrajā, galīgajā lasījumā

tika pieņemts steidzams likumprojekts "Grozījumi Covid-19

infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kurā citastarp

iekļautie grozījumi paredzēja steidzami risināt darba tiesisko

attiecību jautājumu, tādejādi pabeidzot to specifisko iejaukšanos

darba tiesisko attiecību regulējumā, kas bija iesākts MK

noteikumos Nr. 622 un MK rīkojumā Nr. 720. Situācijas aprakstā

pie šī likumprojekta tika norādīts sekojošs paskaidrojums:

"2021. gada 28.s eptembrī Ministru kabinets pieņēma jaunus

Ministru kabineta noteikumus Nr. 662 "Epidemioloģiskās

drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības

ierobežošanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 662), kas nosaka

virkni epidemioloģiskās drošības pasākumu, kas veicami, lai

ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Šie noteikumi aizstāj

Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumus Nr. 360

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas

izplatība

Vienlaikus MK rīkojums Nr. 720 paredz, ka ārkārtējās

situācijas laikā ir piemērojami normatīvie akti Covid-19

infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā, izņemot MK

noteikumu Nr.662 17.5. apakšpunkts; 23., 24., 25., 26., 27., 28.,

29., 30., 31., 32, 33., 34. un 36. punkts, kā arī 3.1., 3.2.,

3.3. un 3.4. apakšnodaļu.

Līdz ar to MK rīkojums Nr. 720, aizstājot uz laiku MK

noteikumos Nr. 662 paredzēto, noteic īpašu regulējumu attiecībā

uz personu nodarbinātību, kas tieši ietekmēs gan darba devēju,

gan darbinieku (amatpersonu) tiesības un pienākumus, laika posmā

no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim, proti,

visu ārkārtējās situācijas laiku."4

Likumprojekts paredz noteikt darba tiesisko attiecību

pārtraukšanas un izbeigšanas kārtību jaunizveidotajos pantos

72 un 73, bet likuma pārejas noteikumu 25.

punktā ir noregulēts jautājums par maksimālā atstādināšanas vai

dīkstāves termiņa sākumu, ja saskaņā ar epidemioloģiskās drošības

prasībām ārkārtējās situācijas laikā, kas tika izsludināta ar MK

rīkojumu Nr. 720, darba devējs jau pieņēmis lēmumu par darbinieka

(amatpersona) atstādināšanu vai dīkstāvi līdz likumprojektā

paredzētā regulējuma spēkā stāšanās brīdim. Tā kā ar norādītajiem

pantiem ir paredzēts iejaukties darba tiesiskajās attiecībās,

ieviešot nesamērīgus tiesību aizskārumus personām, panti

72, 73 un punkts 25 no pārejas noteikumiem

būtu svītrojami.

Ņemot vērā Ministru kabinetam Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldības likuma 4. pantā piešķirtās pilnvaras, ir

izveidojusies situācija, kurā Ministru kabinets ar noteikumu Nr.

662 palīdzību ir uzsācis iejaukšanos darba tiesiskajās

attiecībās, kuru nebija iespējams pabeigt noteikumu ietvaros, jo

"tiesiskās noteiktības un skaidrības nolūkā darba devēja un

darba ņēmēju, tostarp, amatpersonu, tiesību apjoms nosakāms

Likumā."5 Darba tiesisko attiecību nesamērīga un

nepamatota regulēšana ar MK noteikumu Nr. 622 palīdzību, kuri

tostarp izdoti, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldības likuma 4. panta pamata, bet kuru dēļ likumdevējs bija

spiests ar likuma spēku papildināt MK aizsākto un darbojošos

regulējumu, norāda uz papildus argumentiem pret pārlieku plašo

deleģējumu Ministru kabinetam Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldības likuma 4. panta ietvaros.

2.2. Problēmas, kuru risināšanai

tiesību akta projekts izstrādāts.

[15] Nav pieļaujami nesamērīgi, nepārdomāti un neattaisnoti

ierobežojumi, un jebkuru jaunu ierobežojumu ieviešanā ir

nepieciešams likumdevēja atbalsts un tieša kontrole. Esošais

regulējums neparedz mehānismu, ar kura palīdzību nesamērīga

normatīvā tiesību akta spēkā esība tiktu apturēta vai tas pat

tiktu atcelts, pirms tiek nodarīts kaitējums personas tiesībām.

Nav paredzēta arī tieša iespēja likumdevējam piedalīties lēmuma

pieņemšanas procesā.

[16] Likuma pieņemšanas brīdī spēkā esošie tiesību normatīvie

akti neierobežoja Ministru kabineta rīcības brīvību ārkārtējās

situācijas pagarināšanā, jo Saeima 2020. gada 3. aprīlī pieņēma

attiecīgus grozījumus likumā "Par ārkārtas situāciju un

izņēmuma stāvokli"6, paredzot elastīgu termiņa

pagarināšanas mehānismu. Salīdzinot ar pilnvarām, kuras ar

Saeimas lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tiek

nodotas Ministru kabinetam, Likumā paredzētā deleģējuma

īstenošana būtiski skar demokrātisku likumdošanas procesu valstī,

jo uz deleģējuma pamata izdotie personu tiesības ierobežojošie

Ministru kabineta noteikumi nav ne apturami, ne atceļami nevienā

no Satversmē paredzētajiem veidiem.

[17] Likumdevējs vairākkārtīgi ir mēģinājis iejaukties

Ministru kabinetam deleģētajās pilnvarās, lai arī pilnībā tās

atcelt nav bijusi pietiekama politiskā griba. Saeima ir devusi

uzdevumus Ministru kabinetam Saeimas lēmuma projekta

veidā7 ar uzdevumu atcelt ierobežojumus bērnu un

jauniešu sportā, kā arī ar likuma spēku atvieglojusi Ministru

kabineta noteiktos ierobežojumus8. Tas apliecina, ka

likumdevējs ir pilnībā rīcībspējīgs un gatavs uzņemties atbildību

gan par dažādiem ierobežojumiem, gan par to atcelšanu.

[18] 2021. gada 8. aprīlī Saeima izveidoja "Parlamentārās

izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino

rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu

to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas

neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai". Komisija turpina

savu darbu un 2021. gada 30. septembrī Saeima, pamatojoties uz

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 3.panta pirmo daļu,

pieņēma lēmumu pagarināt komisijas darbību līdz 2021. gada 23.

decembrim. 9 Piedaloties augstāk minētās komisijas

sēdē, Ekonomikas ministrija ir atzinusi pieļauto kļūdu

ierobežojumu noteikšanā10.

[19] Eiropas Parlaments 2020. gada 13. novembra rezolūcijā par

Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un

pamattiesībām (2020/2790(RSP) ir aicinājis dalībvalstis

nodrošināt, ka gadījumos, kad likumdošanas pilnvaras tiek

nodotas izpildvarai, parlaments vēlāk apstiprina visu izpildvaras

pieņemtos tiesību aktus un tie zaudē spēku, ja šāda

apstiprināšana netiek veikta konkrētā termiņā11, kā

arī pievērsties jautājumiem par paātrinātā kārtībā pieņemto un

ārkārtas tiesību aktu pārmērīgu izmantošanu, uz ko savā 2020.

gada ziņojumā par tiesiskumu (COM(2020)0580) ir norādījusi arī

Komisija. Tāpat Eiropas Parlaments ir aicinājis dalībvalstis

izvērtēt, kā labāk nodrošināt parlamentu centrālo lomu krīzes un

ārkārtas situācijās, it īpaši to lomu situācijas uzraudzībā un

kontrolē valsts līmenī. 12

2.3. Projektā ietvertā tiesiskā

regulējuma mērķis un būtība

[20] Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jaunu pantu,

kas nosaka, ka tikai Saeimai ir tiesības ar likumu noteikt

personu tiesību ierobežojumus, ja tādi ir nepieciešami Covid-19

infekcijas izplatības ierobežošanas nolūkos. Ministru kabinets

nedrīkst tikt pilnvarots izdot tādus noteikumus, ar kuriem šobrīd

tiek plaši ierobežotas personu tiesības.

[21] Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar vēl vienu jaunu

pantu, kas nosaka darbinieku, pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumu

saņēmēju, izglītības programmu studējošo un pasākumu dalībnieku

aizsardzību pret diskrimināciju atkarībā no vakcinācijas pret

Covid-19 infekciju fakta. Ir paredzēts aizliegums

atstādināt darbinieku epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ,

aizliegums īstenot jebkādus diskriminējošus pasākumus,

pasliktināt darbinieka tiesisko stāvokli vai iepriekš minēto

iemeslu dēļ disciplināri sodīt darbinieku augstāk minēto iemeslu

dēļ.

[22] Ar Likumprojektu tiek paredzēts no Likuma pilnībā izslēgt

II sadaļas nosaukumu "Personu tiesību ierobežošana", to

aizstājot ar nosaukumu "Īpašie noteikumi". Šāds

grozījums ir nepieciešams, jo, izslēdzot deleģējumu Ministru

kabinetam lemt par personu tiesību ierobežošanu, zūd līdzšinējā

šīs Likuma sadaļas nosaukuma jēga. Panti, kuri paliek Likuma II

sadaļā, nenosaka personu tiesību ierobežojumus, līdz ar ko tā

saturs neatbilst nosaukumam, tāpēc ir attiecīgi grozāms.

[23] Ievērojot Satversmē noteikto varas dalīšanas principu, kā

arī ņemot vērā Eiropas Parlamenta rekomendācijas tiesiskuma un

demokrātijas stiprināšanā Covid-19 infekcijas izplatības

laikā13, šīs pilnvaras, kuras Likuma 4. pantā ir

paredzētas Ministru kabinetam, ir atceļamas. Personu tiesību

ierobežojumi, ja tādi ir nepieciešami Covid-19 infekcijas

izplatības laikā, ir jāatstāj tikai likumdevēja ziņā un tie nav

deleģējami izpildvarai. Tā kā Likuma 3. pants nosaka principus

personu tiesību ierobežošanai un ir pakārtots Likuma 4.pantam,

bet Likuma 5. pants ir saistīts ar Likuma 4.pantu, visi trīs

panti - 3., 4. un 5. pants - tiek izslēgti no Likuma. Ņemot vērā

to, ka vienlaikus ar Likuma 4.panta izslēgšanu tiek likvidēts arī

tāds deleģējums, kas nav saistīts ar personu tiesību

ierobežošanu, atsevišķie deleģējumu joprojām paredzošie panti

būtu ar laiku "pārvietojami" uz citu, piemērotu vietu

Likumā.

[24] Likumprojekts paredz izslēgt pantus 72 un

73, kuri regulē darba tiesisko attiecību pārtraukšanu

un izbeigšanu, ja darbiniekam nav sadarbspējīga pārslimošanas vai

vakcinācijas sertifikāta. Tāpat no Likuma pārejas noteikumiem ir

svītrojams 25.punkts, kas precizē darbinieka atstādināšanas un

dīkstāves kārtību.

3. Projekta izstrādē iesaistītās

institūcijas.

[25]Projekts nav izstrādāts institūciju ietvaros.

4. Cita informācija.

[26]Projektu izstrādājuši Saeimas vēlētāji - Latvijas

Republikas pilsoņi (Satversmes 2., 64. un 78. panti; likuma

"Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas

pilsoņu iniciatīvu" 2. pants).

II. Tiesību akta projekta ietekme uz

sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo

slogu

1. Sabiedrības mērķgrupas, kuras

tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

[27]Jebkurš Latvijas iedzīvotājs.

2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz

tautsaimniecību un administratīvo slogu

[28]Projekts šo jomu neskar.

III. Tiesību akta projekta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

[29]Projekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

1. Nepieciešamie saistītie tiesību

aktu projekti.

[30]Nav.

2. Atbildīgā institūcija.

[31]Nav.

3. Cita informācija.

V. Tiesību akta projekta atbilstība

Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

1. Saistības pret Eiropas

Savienību.

[32]Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Citas starptautiskās

saistības

[33]Tiesību akta projekts neattiecas uz jaunu starptautisko

saistību ieviešanu.

VI. Sabiedrības līdzdalība un

komunikācijas aktivitātes.

1. Plānotās sabiedrības līdzdalības

un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu.

[34]Tiesību akta projekta īpatnība ir tā, ka tas ir izstrādāts

un tālāk tiks virzīts izskatīšanai Satversmes 64. un 78. pantā

paredzētajā procedūrā - pamatojoties uz principu, saskaņā ar kuru

likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē

paredzētajā kārtībā un apmēros (Satversmes 64.p.).

[35]Tiesību akta projektam vispirms jāsavāc ne mazāk kā 1/10

daļas vēlētāju paraksti, un tikai tad to varēs iesniegt Valsts

Prezidentam nodošanai Saeimai (Satversmes 78. panta pirmais

teikums). Ja Saeima to nepieņems bez pārgrozījumiem pēc satura,

tad likuma grozījumu projekts būs nododams tautas nobalsošanai

(Satversmes 78.panta otrais teikums; likuma "Par tautas

nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 1.panta 4.punkts).

2. Sabiedrības līdzdalība projekta

izstrādē.

[36]Likumprojekts ir izstrādāts sadarbībā ar nevalstisko

sektoru un Latvijas iedzīvotājiem, kuri kopš Likuma pieņemšanas

ir argumentēti norādījuši uz demokrātijas trūkumu lēmumu

pieņemšanā un nepārdomātu un nesamērīgu ierobežojumu noteikšanu

no Ministru kabineta puses

3. Sabiedrības līdzdalības

rezultāti.

[37]Sabiedrības līdzdalības rezultāti izriet no likuma

"Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas

pilsoņu iniciatīvu" 1. panta 4. punkta, 11. panta pirmās un

otrās daļas, 22. un 23. panta, 27. un 28. panta.

http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/C0F7B89859934871C22585770022A499?OpenDocument

http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/C0F7B89859934871C22585770022A499?OpenDocument#B

https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/DD9D94CEA855A059C225857D00453844?OpenDocument&prevCat=13|

Aizsardz%C4%ABbas,%20iek%C5%A1lietu%20un%20korupcijas%20nov%C4%93r%C5%A1anas%20komisija

http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/101DF12AFC8B94CCC225877900418411?OpenDocument#B

6 https://likumi.lv/ta/itam,

d/313734-grozijums-likuma-par-arkartejo-situaciju-un-iznemuma-stavokli-

https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=559/Lm13

https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/C82D446877328BACC22586E300381467?OpenDocument

https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/0862EC32757D9180C225875A0048A5E2?OpenDocument

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ekonomikas-ministrija-aizliegto-precu-saraksti-veikalos-bija-kluda.a419309/

11 Venēcijas komisija, starpposma ziņojums,

CDL-AD(2020)018, 2020. gada 8. oktobris, 63. punkts.

https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0307_LV.html