3. pants
noteic, ka saskaņā ar šo likumu privātpersonu tiesību

ierobežojumus var noteikt vienīgi tad, ja sabiedrības drošības

riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams

efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā

noteiktos tiesiskos līdzekļus. Ja vairs nepastāv objektīva

nepieciešamība saglabāt personas ierobežojošos pasākumus, šie

tiesību ierobežojumi ir atceļami.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. pantā

Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā

epidemioloģiskās drošības nolūkos Ministru kabinetam ir deleģētas

tiesības noteikt pulcēšanās prasības, prasības publisku un

privātu pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai, kultūras,

reliģisko, sporta, izklaides un citu pasākumu norises kārtību,

prasības pasažieru pārvadāšanai, prasības izglītības

organizēšanai, veselības aprūpes sniegšanas nosacījumus, kā arī

noteikt īpašus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Šī panta otrā

daļa Ministru kabinetam, lemjot par publisku un privātu

pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas ierobežojumiem, uzliek

pienākumu vērtēt paredzēto ierobežojumu nepieciešamību un

samērīgumu, atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam un

cilvēktiesību ierobežošanas metodoloģijai, kā arī lemt par

atbalsta pasākumu ieviešanu.

Savukārt minētā panta trešajā daļā ir ietverta parlamentārā

kontrole pār Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem ierobežojumu

noteikšanā. Bet ceturtā daļa uzliek pienākumu Ministru kabinetam,

atbilstoši Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos

paredzētajam, ziņot par atkāpšanos no atsevišķām Latvijas

starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 5. pants

detalizē publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu, kā arī

reliģisko pasākumu organizēšanas kārtību.

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma

4. panta pirmajā daļā doto deleģējumu, Ministru kabinets 2020.

gada 9. jūnijā pieņēma noteikumus Nr. 360 "Epidemioloģiskās

drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības

ierobežošanai", bet 2021. gada 28. septembrī - noteikumus

Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19

infekcijas izplatības ierobežošanai", aizstājot iepriekšējos

(Nr. 360) noteikumus.

Izslēdzot no Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma

4. pantu, spēku zaudē Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra

noteikumi Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi

Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka Covid-19 infekcijas

izplatības pārvaldības likuma 4. pants ir jāizslēdz, jo personu

tiesību ierobežošanu nedrīkst atstāt Ministru kabineta ziņā.

Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 ir noteikusi, ka

pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos

gadījumos, turklāt - ievērojot samērīguma principu. Personu

brīvības ierobežojumiem jābūt noteiktiem ar likumu, attaisnotiem

ar leģitīmu mērķi un samērīgiem ar šo mērķi. Attiecīgi izslēdzams

ir arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 3.

pants, kas rada priekšnosacījumus šī likuma 4. panta darbībai, un