1. pants
un 7. panta sestās daļas 2. punkts.

Līdz ar to

īpašumtiesību ierobežojums var būt noteikts ar vietējās

pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

14. Lai šādu ierobežojumu

atzītu par noteiktu ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu,

nepieciešams, lai vietējās pašvaldības teritorijas plānojums būtu

izstrādāts, ievērojot Teritorijas plānošanas likumā un citos

ārējos normatīvajos aktos noteikto procedūru, kā arī pieņemts un

izsludināts, ievērojot likuma "Par pašvaldībām" un Teritorijas

plānošanas likuma prasības.

Pieteikuma iesniedzējs

konstitucionālajā sūdzībā norādījis uz vairākiem teritorijas

plānojuma procedūras pārkāpumiem, kurus esot pieļāvusi Limbažu

dome (sk. lietas materiālu 1. - 12. lpp.). Lai

atzītu, ka apstrīdētais plānojums nav noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu likumu, jāsecina, ka teritorijas plānošanas

procesā pieļauti būtiski pārkāpumi. Būtisks teritorijas

plānošanas pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts

citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu

ievērota, ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības izteikt savu

viedokli par iespējamo teritorijas apspriešanu, kā arī pieļauti

citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi.

14.1. Pieteikumā norādīts,

ka spēkā esošais Limbažu pilsētas teritorijas plānojums

izstrādāts, pilnveidojot un attīstot Limbažu pilsētas

1985. gada ģenerālplānu. Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata,

šāda rīcība neesot pieļaujama, jo ģenerālplāns esot Latvijas PSR

tiesību akts un nevarot būt saistošs Latvijas Republikā.

Noteikumu Nr. 194 pārejas

jautājumu 2. punkts ļāva pašvaldībām saglabāt padomju laika

teritorijas plānojumu juridisko spēku un jaunos teritorijas

plānojumus izstrādāt, pilnveidojot un attīstot šos plānojumus.

Rajonu, pagastu un pilsētu pašvaldībām bija pienākums līdz

1994. gada 31. decembrim saskaņā ar Noteikumiem

Nr. 194 izvērtēt spēkā esošos teritoriālplānojumus,

ģenerālplānus, ciematu plānojumu un apbūves projektus,

detālplānojumus, parcelācijas un zemes ierīcības projektus un

apbūves noteikumus, kā arī pieņemt lēmumu par to darbības termiņa

pagarināšanu, grozījumu sagatavošanu vai jauna

teritoriālplānojuma un apbūves noteikumu izstrādāšanu un spēkā

esošā teritoriālā plānojuma darbības izbeigšanu.

Šāds regulējums atbilst vienam no

teritorijas plānošanas principiem, proti, Teritorijas plānošanas

likumā noteiktajam pēctecības principam. Pēctecības princips

nozīmē to, ka, mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam,

teritorijas plānojums grozāms, saglabājot tās teritorijas

plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies. Pēctecības

princips ļauj atcelt pašvaldības teritorijas plānojumu tikai tādā

gadījumā, kad to aizstāj jauns teritorijas plānojums. Nevar

pastāvēt tāda situācija, ka nekustamā īpašuma izmantošanu

neregulē nekāds teritorijas plānojums.

Limbažu dome lēmumu par

1985. gada ģenerālplāna atstāšanu spēkā līdz jauna Limbažu

pilsētas teritorijas plānojuma izstrādāšanai pieņēma

1995. gada 13. jūlijā (sk. lietas materiālu

97. lpp.). Šāds lēmums ir pieņemts, pārkāpjot

Noteikumu Nr. 194 pārejas jautājumu 2. punktā noteikto

termiņu. Lai gan šā termiņa neievērošana uzskatāma par

teritorijas plānošanas procedūras pārkāpumu, tomēr saskaņā ar

pēctecības principu nevar atzīt, ka pašvaldības domes kavēšanās

dēļ pašvaldības teritorijā nebūtu spēkā esoša teritorijas

plānojuma.

Tāpat arī teritorijas plānošanu

regulējošie normatīvie akti neliedz vietējām pašvaldībām

teritorijas plānojumus izstrādāt, pilnveidojot iepriekš spēkā

esošos, arī padomju laikā izstrādātos, teritoriālos

plānojumus.

Tādēļ secināms, ka Limbažu dome

nav pieļāvusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, pagarinot

1985. gada ģenerālplānojuma spēkā esamību un jauno

teritorijas plānojumu izstrādājot uz ģenerālplāna pamata.

14.2. Pieteikuma

iesniedzējs norādījis, ka pēc Noteikumu Nr. 883 stāšanās

spēkā teritorijas plānošanas procesu vajadzēja pabeigt,

piemērojot Noteikumu Nr. 34 normas, taču Limbažu dome pēc

Noteikumu Nr. 883 stāšanās spēkā piemērojusi šo noteikumu

normas.

Noteikumi Nr. 883 stājās

spēkā 2004. gada 4. novembrī. Šajā dienā spēku zaudēja

Noteikumi Nr. 34 (Noteikumu Nr. 883 75. punkts).

Noteikumu Nr. 883 80. punkts noteica gadījumus, kad

izstrādes stadijā esošos vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumus un to grozījumus jāturpina izstrādāt atbilstoši

Noteikumu Nr. 883 prasībām. No šīs tiesību normas

formulējuma varētu izrietēt, ka citos gadījumos, kuri

expressis verbis nav minēti, teritorijas plānojumus

jāturpina izstrādāt atbilstoši Noteikumu Nr. 34 normām.

Limbažu dome pēc Noteikumu

Nr. 883 stāšanās spēkā piemēroja tikai šo noteikumu normas.

Tas gan nav uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, jo

Noteikumi Nr. 883, salīdzinot ar Noteikumiem Nr. 34,

daudz pilnīgāk regulēja teritorijas plānošanas procedūru,

paredzot plašākas iespējas izteikt savu viedokli gan personām,

kuru īpašuma tiesības ar teritorijas plānojumu ierobežotas, gan

arī ieinteresētajai sabiedrībai. Noteikumu Nr. 883 normas

paredz skaidrāku, precīzāku un pilnvērtīgāku teritorijas

plānošanas procesa regulējumu, nekā to, kas bija noteikts ar

Noteikumu Nr. 34 normām. Izmantojot Noteikumu Nr. 883

normas, vietējās pašvaldības varēja nodrošināt teritorijas

plānošanas principu, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības un interešu

saskaņotības principu, pienācīgu īstenošanu teritorijas

plānošanā. Tādēļ aizsāktajā procesā varēja tikt piemērotas

Noteikumu Nr. 883 normas. Šādu iespēju expressis

verbis paredz Noteikumu Nr. 883 80. punkts.

Pieteikuma iesniedzējs nav

pamatojis, kādā veidā viņa tiesības būtu aizskāris tas apstāklis,

ka pašvaldība teritorijas plānošanas procesā piemērojusi

Noteikumu Nr. 883 normas, proti, nav saskatāms, ka

pieteikuma iesniedzēja īpašumtiesību aprobežojums nebūtu

noteikts, ja tiktu piemēroti Noteikumi Nr. 34, nevis

Noteikumi Nr. 883.

Līdz ar to Noteikumu Nr. 883

normu piemērošana teritorijas plānošanas procesā nav būtisks

teritorijas plānošanas procesa pārkāpums.

14.3. Pieteikuma

iesniedzējs norādījis, ka teritorijas plānošanas procesā viņš

neesot pienācīgi uzklausīts un viņa viedoklis esot ignorēts.

Interešu saskaņotības princips

prasa, lai teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā tiktu

saskaņotas valsts, plānošanas reģionu un privātpersonu intereses.

Šajā saskaņošanā jo sevišķi nepieciešams izvērtēt sabiedrības

intereses un to personu viedoklis, kuru nekustamajiem īpašumiem

tiek noteikti īpašumtiesību ierobežojumi. Saskaņā ar Teritorijas

plānošanas likuma 9. panta pirmo daļu ikvienai fiziskajai

personai un juridiskajai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā

esošajiem un sabiedrības apspriešanai nodotajiem teritorijas

plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un

aizstāvēt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus. Savukārt šā

panta otrā daļa paredz fizisko un juridisko personu tiesības

iesniegt rakstveida priekšlikumus par teritorijas plānojumiem un

saņemt rakstveida atbildes par tiem.

Pieteikuma iesniedzējs vairākkārt

iesniedzis priekšlikumus par iespējamo viņam piederošā nekustamā

īpašuma atļautās (paredzētās) izmantošanas veidu. Limbažu dome uz

šiem priekšlikumiem atbildes nesniedza likumā "Iesniegumu,

sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību

institūcijās" noteiktajā termiņā. Taču atbildes nesniegšana

noteiktajā termiņā var būt par pamatu tam, ka amatpersonai par

likuma pārkāpumu tiek uzlikts sods, bet ne teritorijas plānojuma

atcelšanai. Teritorijas plānošanas ietvaros svarīgi ir tas, ka

Limbažu dome iepazinās ar pieteikuma iesniedzēja viedokli un

izvērtēja to, nosakot nekustamā īpašuma atļauto (paredzēto)

izmantošanas veidu.

Plānošanas lēmuma pieņēmējam ne

vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai

iesniegtajiem iebildumiem. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šādi

personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības

apsvērumiem. Ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, vajadzība

un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas

puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju,

personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu,

lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam

plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam

noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam - noraidot

sabiedrības izteikto viedokli, pašvaldībai jāsniedz šā

noraidījuma pamatojums (sk. Satversmes tiesas 2004. gada

9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu

daļas 5. punktu).

Lietā esošie materiāli liecina, ka

Limbažu dome bija informēta par pieteikuma iesniedzēja viedokli

un to vērtēja teritorijas plānošanas laikā. Piemēram,

2004. gada 14. decembrī Limbažu pilsētas attīstības un

plānošanas komiteja savā sēdē izskatīja pieteikuma iesniedzēja

priekšlikumus par iespēju viņam piederošajam zemes gabalam

noteikt komerciāla rakstura apbūves statusu. Kā liecina komitejas

sēdes protokola izraksts, komiteja izvērtēja pieteikuma

iesniedzēja argumentus, esošo situāciju un noraidīja pieteikuma

iesniedzēja priekšlikumu (sk. lietas materiālu

25. lpp.). Pieteikuma iesniedzējs vairākkārt savus

priekšlikumus iesniedza arī Limbažu domei. Tā šos priekšlikumus

izvērtēja 2005. gada 22. jūnija sēdē un akceptēja

Limbažu pilsētas attīstības un plānošanas komitejas viedokli

(sk. lietas materiālu 43. lpp.).

Līdz ar to nevar piekrist

pieteikuma iesniedzējam, ka teritorijas plānošanas procesā viņš

netika uzklausīts un viņa priekšlikumi netika izvērtēti.

14.4. Pieteikuma

iesniedzējs norāda, ka viņš vienīgais iesniedzis priekšlikumus

par zemes gabala Cēsu ielā 24 turpmākās izmantošanas iespējām.

Citi priekšlikumi netika iesniegti, tāpēc pašvaldība esot

nepamatoti ignorējusi pieteikuma iesniedzēja priekšlikumus.

Tas, ka neviens cits nebija

iesniedzis priekšlikumus par iespējamo teritorijas izmantošanas

veidu, nenozīmē, ka pašvaldībai bija jāvadās no pieteikuma

iesniedzēja ierosinājumiem. Pašvaldībai ex officio ir

pienākums izvērtēt sabiedrības vajadzības un tās ievērot

teritorijas plānošanas procesā. Šajā gadījumā pašvaldība

uzskatīja, ka zemes gabals Cēsu ielā 24 saglabājams kā dabas

pamatnes teritorija vai brīvās izbūves teritorijas mežaparku un

parku teritorija.

14.5. Izvērtējot

teritorijas plānošanas procesu, nav iespējams konstatēt tik

būtiskus pārkāpumus, lai būtu pamats atzīt, ka apstrīdētais

plānojums nav izstrādāts pienācīgā kārtībā. Teritorijas plānojums

un tajā ietvertais apstrīdētais plānojums ir pieņemts un

izsludināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to

īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

15. Lai pamattiesības

ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam

leģitīmam mērķim - citu konstitucionāla ranga vērtību

aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01

9. punktu). Personas īpašumtiesību ierobežojumus var

noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Šajā gadījumā pieteikuma

iesniedzēja tiesības uz īpašumu ir ierobežotas, lai nodrošinātu

citu cilvēku tiesības. Teritorijas plānojumā skvēru pie Cēsu un

Stacijas ielu krustojuma līdz ar skvērā ietilpstošo zemes gabalu

Cēsu ielā 24 plānots pilnveidot, jo tas rada pirmo iespaidu par

pilsētu tiem, kuri iebrauc no Alojas un Cēsu puses. Tāpat skvēram

jāveicina gaisa attīrīšana, jo tas atrodas pie nozīmīga

krustojuma, turklāt tā tuvumā atrodas maizes ceptuve un

daudzdzīvokļu mājas. Skvērs iecerēts kā tuvāko māju iedzīvotāju

atpūtas vieta (sk. Limbažu pilsētas apstādījumu attīstības

koncepcijas 13. lpp.; lietas materiālu

177. lpp.).

Pieteikuma iesniedzēja

īpašumtiesību ierobežojums noteikts citu cilvēku (sabiedrības)

interesēs. Pašvaldība ir ne vien noteikusi personas tiesību

ierobežojumus, bet arī izstrādājusi vīziju par attiecīgās

teritorijas attīstīšanu visas sabiedrības interesēs.

Līdz ar to

apstrīdētajam plānojumam ir leģitīms mērķis.

16. Samērīguma princips

prasa ievērot saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības un personas

interesēm, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un

likumiskās intereses.

Lai konstatētu, vai samērīguma

princips ir ievērots, jānoskaidro, vai Limbažu domes izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai nav

saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai un vai domes rīcība

ir atbilstoša. Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā

neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī

samērīguma principam un ir prettiesiska (sk. Satversmes tiesas

2002. gada 19. marta sprieduma lietā

Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.1. punktu).

17. Limbažu dome leģitīmā

mērķa sasniegšanai ar teritorijas plānojumu ir ierobežojusi

pieteikuma iesniedzēja tiesības brīvi rīkoties ar viņam piederošo

zemes gabalu, proti, nosakot šim zemes gabalam tādu plānotās

(atļautās) izmantošanas mērķi, kas liedz zemes gabala apbūvi.

Noteiktais zemes gabala lietošanas

aprobežojums - tā iekļaušana dabas pamatnes teritorijas vai

brīvās izbūves teritorijas mežaparku un parku teritorijā ļauj

saglabāt attiecīgo zemes gabalu tādā stāvoklī, kādā tas ir

šobrīd, veidot skvēru pie Cēsu un Stacijas ielu krustojuma kā

vienotu ansambli un pilnveidot tajā apstādījumus un pilsētas

iedzīvotāju atpūtas iespējas.

Līdz ar to

ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.

18. Apstrīdētajā plānojumā

noteiktais ierobežojums ir samērīgs vienīgi tad, ja nav nekādu

citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties

pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk jūtami (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā

Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs norādījis,

ka Limbažu dome nav izraudzījusies saudzējošāko personas

pamattiesību ierobežošanas līdzekli. Kad pieteikuma iesniedzējs

iegādājās zemes gabalu Cēsu ielā 24, viņš atbilstoši normatīvo

aktu prasībām piedāvāja pašvaldībai izmantot pirmpirkuma

tiesības. Limbažu domei bija iespēja šo zemes gabalu iegādāties

savā īpašumā. Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, pašvaldības

pirmpirkuma tiesību izmantošana ir saudzējošāks līdzeklis nekā

īpašumtiesību aprobežojuma noteikšana ar apstrīdēto

plānojumu.

Arī tiesību zinātnē atzīts, ka

pirmpirkuma tiesību mērķtiecīga izmantošana ļautu pašvaldībai

iegādāties savā īpašumā atsevišķus zemes gabalus un tādā veidā

tieši kontrolēt attiecīgās teritorijas attīstību (sk.: Čepāne

I., Statkus S. Pašvaldības teritorijas plānojums kā nekustamā

īpašuma tiesību aprobežojums // Jurista Vārds, 2005. gada

25. janvāris, Nr. 3, 7. lpp.). Taču

pirmpirkuma tiesību izmantošanas mērķis ir nevis īpašnieku

atbrīvošana no nekustamo īpašumu izmantošanas tiesību

ierobežojumiem, bet gan pašvaldības aktīvāka iesaistīšanās savas

administratīvās teritorijas attīstīšanā, veidojot nopirktajos

zemes gabalos ilgstpējīgai attīstībai nepieciešamās

infrastruktūras.

Līdz ar to pašvaldības pirmpirkuma

tiesības nav atzīstamas par saudzējošāku līdzekli, kas ļautu

leģitīmo mērķi sasniegt tikpat efektīvi. Bez tam pirmpirkuma

tiesību izmantošana ir publisko tiesību subjekta iejaukšanās

civiltiesiskajā apritē, kuras rezultātā personai ir liegts iegūt

īpašumā zemes gabalu, kuru tā vēlas iegādāties. Šādā veidā tiek

aizskartas to personu intereses, kuras vēlas iegādāties zemes

gabalu.

Savukārt ar apstrīdēto plānojumu

saglabājot īpašuma izmantošanas aprobežojumus, pašvaldība

neaizskar personas īpašumtiesības un iespējas iegādāties īpašumā

to zemes gabalu, kuru tā vēlas. Tāpat nekustamā īpašuma

aprobežojumi ar teritorijas plānojumu tiek noteikti uz konkrētu

termiņu, pēc kura izbeigšanās pašvaldībai ir pienākums izstrādāt

jaunu plānojumu. Šajā laikā var izveidoties arī tāda situācija,

ka noteiktais aprobežojums vairs nav nepieciešams un persona var

iegūt tiesības brīvāk rīkoties ar tai piederošo nekustamo

īpašumu.

Līdz ar to

citi, saudzējošāki līdzekļi, kas ļautu sasniegt leģitīmo mērķi,

mazāk ierobežojot pieteikuma iesniedzēja tiesības uz īpašumu,

nepastāv.

19. Vērtējot apstrīdētā

plānojuma atbilstību samērīguma principam, jāizvērtē arī Limbažu

domes rīcības atbilstība, t.i., jāapsver, vai apstrīdētais

plānojums nenodara personas tiesībām un likumiskajām interesēm

lielākus zaudējumus nekā tie labumi, ko iegūst sabiedrība.

Vērtējot pieteikuma iesniedzēja

situāciju, nepieciešams ņemt vērā, ka viņš zemes gabalu Cēsu ielā

24 iegādājās, kad vēl bija spēkā Limbažu 1985. gada

ģenerālplāns. Ģenerālplānā viņa iegādātā zemes gabala lielākajai

(apmēram 90 %) daļai (sk. Administratīvās rajona tiesas

2006. gada 21. aprīļa sprieduma lietā

Nr. A42369305 4.9. punktu; lietas materiālu

85. lpp.) bija noteikts konkrēts atļautais izmantošanas

veids - koplietošanas apstādījumu teritorija (зелень общего

пользования) (sk. lietas materiālu 98. -

99. lpp.). Tā kā šāds zemes gabala lietošanas

aprobežojums bija spēkā nekustamā īpašuma iegādes brīdī, pirms

spēkā stājās apstrīdētais plānojums, pieteikuma iesniedzējam

nebija tiesību šo teritoriju apbūvēt. Jāsecina, ka pieteikuma

iesniedzējs iegādājās nekustamo īpašumu jau ar teritorijas

plānojumā noteiktu izmantošanas aprobežojumu. Ar teritorijas

plānojumu noteiktam īpašumtiesību aprobežojumam ir publisks

raksturs, un tas ir saistošs gan attiecīgā nekustamā īpašuma

esošajam īpašniekam, gan visiem nākamajiem īpašniekiem. Neviens

nevar aizbildināties ar to, ka neesot zinājis par publiska

nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu teritorijas

plānojumā.

Ar apstrīdēto plānojumu pieteikuma

iesniedzējam noteiktais īpašuma lietošanas aprobežojums tika

saglabāts, nevis noteikts no jauna. Pieteikuma iesniedzējs bija

informēts par šāda īpašumtiesību aprobežojuma pastāvēšanu.

Līdz ar to

pašvaldības rīcība, pieņemot apstrīdēto plānojumu, atbilst

samērīguma principam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Limbažu pilsētas domes

2006. gada 25. janvāra saistošo noteikumu Nr. 4

"Limbažu pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" plānojumu, ar kuru

zemes gabals Cēsu ielā 24 iekļauts Limbažu pilsētas teritorijas

izmantošanas un nekustamo īpašumu lietošanas mērķu grupas dabas

pamatnes teritorijas vai brīvās izbūves teritorijas mežaparku un

parku teritorijā, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

105. pantam.

Spriedums ir

galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums

stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

U.Ķinis