17. pants
Spontāna

informācijas apmaiņa

1. Neskarot attiecīgās valsts tiesību aktus, dalībvalsts bez

iepriekšēja pieprasījuma var informāciju par noziegumiem, kuriem

tā piemēro šo konvenciju, nodot citai dalībvalstij, ja pirmā

minētā dalībvalsts uzskata, ka šāda informācija varētu palīdzēt

otrai minētajai dalībvalstij sekmīgi pabeigt izmeklēšanu un

kriminālprocesu vai arī ka šādas informācijas dēļ otrā minētā

dalībvalsts varētu iesniegt lūgumu, ko tā formulētu saskaņā ar šo

konvenciju. Neskarot labvēlīgākus nosacījumus citos juridiskajos

instrumentos, spontāna informācijas apmaiņa notiek ar attiecīgo

dalībvalstu atbildīgo iestāžu starpniecību.

2. Informācijas nodošana saskaņā ar 1. daļu neskar

izmeklēšanu un kriminālprocesu dalībvalstī, kas šo informāciju

nodod.

3. Atbildīgās iestādes, kuras saņem informāciju, izpilda

dalībvalsts, kas informāciju nodod, lūgumu saglabāt informācijas

konfidencialitāti, kaut īslaicīgi, vai noteikt ierobežojumus tās

izmantošanai.

4. Neatkarīgi no 3. daļā noteiktā saņēmēja dalībvalsts

savā tiesvedībā var izpaust informāciju, kas attaisno apsūdzēto

personu. Šādā gadījumā saņēmēja dalībvalsts pirms izpaušanas

informē dalībvalsti, kas informāciju nodod, un, ja tas tiek

pieprasīts, apspriežas ar dalībvalsti, kas informāciju nodod. Ja

izņēmuma gadījumā iepriekšējs paziņojums nav iespējams, saņēmēja

dalībvalsts par izpaušanu nekavējoties informē dalībvalsti, kas

informāciju nodod.

5. Pēc dalībvalsts, kas informāciju nodod, lūguma nodoto

informāciju nedrīkst izmantot kā pierādījumu kriminālprocesā,

pirms nav apmierināts savstarpējās tiesiskās palīdzības

lūgums.