30. pants
Savstarpējas

tiesiskās palīdzības atteikuma iemesli

1. Savstarpēju tiesisko palīdzību var atteikt, pienācīgi ņemot

vērā 2. daļā noteiktos principus, ja:

a) lūguma saņēmējai dalībvalstij ir pietiekami iemesli

uzskatīt, ka lūgums ir iesniegts, lai veiktu kriminālvajāšanu vai

sodītu personu tās rases, dzimuma, ādas krāsas, garīgās vai

fiziskās invaliditātes, seksuālās orientācijas, reliģijas,

tautības, etniskās izcelsmes, politisko uzskatu vai piederības

kādai noteiktai sociālajai grupai dēļ, vai ka lūguma izpilde

varētu kaitēt šīs personas stāvoklim kāda šeit minētā iemesla

dēļ;

b) lūgums attiecas uz noziegumu, par kuru saskaņā ar lūguma

iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem var tikt piespriests

nāvessods, izņemot, ja saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts

tiesību aktiem:

i) lūguma iesniedzēja dalībvalsts sniedz ticamas, pietiekamas

un reālas garantijas vai, ja lūguma saņēmēja dalībvalsts to

pieprasa, piekrīt nosacījumam, kas apmierina lūguma saņēmējas

dalībvalsts prasības par to, ka nāvessods netiks piespriests,

vai

ii) kad tas ir iespējams saskaņā ar lūguma saņēmējas

dalībvalsts tiesību aktiem, ja nāvessods jau ir piespriests,

lūguma iesniedzēja dalībvalsts sniedz ticamas, pietiekamas un

reālas garantijas vai, ja lūguma saņēmēja dalībvalsts to

pieprasa, piekrīt nosacījumam, kas apmierina lūguma saņēmējas

dalībvalsts prasības par to, ka nāvessods netiks izpildīts;

c) lūgums attiecas uz faktiem, uz kuru pamata apsūdzētā

persona lūguma saņēmējā dalībvalstī ir galīgi notiesāta par

noziegumu, kura pamatā ir tā pati nelikumīgā darbība;

d) ir pietiekami iemesli uzskatīt, ka persona, uz kuru

attiecas lūgums, lūguma iesniedzējā dalībvalstī tiks pakļauta

spīdzināšanai vai saskarsies ar cita veida cietsirdīgu,

necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, tiesību uz

taisnīgu tiesu smagu pārkāpumu vai citiem smagiem cilvēka

pamattiesību pārkāpumiem saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts

tiesību aktiem;

e) lūguma saņēmējas dalībvalsts iestādēm saskaņā ar valsts

tiesību aktiem būtu aizliegts veikt pieprasīto darbību saistībā

ar noziegumu, kura pamatā ir tā pati nelikumīgā darbība, ja tās

izmeklēšana, kriminālvajāšana vai tiesas process notiktu saskaņā

ar šīs valsts jurisdikciju;

f) lūgums nav iesniegts saskaņā ar šīs konvencijas

noteikumiem;

g) lūguma saņēmēja dalībvalsts uzskata, ka lūguma izpilde var

apdraudēt tās suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai

citas būtiskas intereses;

h) lūgums ir iesniegts lūguma iesniedzējas dalībvalsts

ārkārtas vai ad hoc tiesas vai tribunāla vārdā, ja vien

lūguma iesniedzējas dalībvalsts atbildīgās iestādes nesniedz

garantijas, kas tiek uzskatītas par pietiekamām, ka spriedumu

izdos tiesa, kas parasti saskaņā ar tiesu administrācijas

noteikumiem ir pilnvarota pieņemt lēmumu krimināllietās;

i) lūguma apmierināšana būtu pretrunā lūguma saņēmējas

dalībvalsts tiesību aktiem par savstarpējo tiesisko

palīdzību;

j) ir pietiekami iemesli uzskatīt, ka personai, uz kuru

attiecas lūgums, draudētu mūža ieslodzījums bez nosacītas

pirmstermiņa atbrīvošanas vai beztermiņa sods.

2. Īstenojot savu rīcības brīvību saskaņā ar 1. daļu,

dalībvalstis ņem vērā starptautiskos un valsts cilvēktiesību un

pamatbrīvību principus, tostarp tiesības uz personas dzīvību,

brīvību un drošību.

3. Dalībvalstis nedrīkst atteikties izpildīt savstarpējas

tiesiskās palīdzības lūgumu, pamatojoties tikai uz to, ka

attiecīgais noziegums, iespējams, ir saistīts arī ar fiskāliem

jautājumiem, ne arī pamatojoties uz bankas noslēpumu.

4. Jebkurš savstarpējās tiesiskās palīdzības atteikums vai

daļējs atteikums tiek pamatots.

5. Pirms lūguma atteikšanas saskaņā ar šo pantu vai tā

izpildes atlikšanas saskaņā ar 32. panta 4. daļu lūguma

saņēmēja dalībvalsts attiecīgā gadījumā apspriežas ar lūguma

iesniedzēju dalībvalsti, lai apsvērtu, vai palīdzību var piešķirt

saskaņā ar tādiem noteikumiem un nosacījumiem, kādus tā uzskata

par nepieciešamiem. Ja lūguma iesniedzēja dalībvalsts pieņem

palīdzību saskaņā ar šādiem nosacījumiem, tā tos ievēro.